Rīgas apgabaltiesa trešdien noraidīja apsūdzētā Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska advokātes Jeļenas Kvjatkovskas pirmdien pieteikto noraidījumu tiesnesim krimināllietā, kurā korupcijā apsūdzēts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušais valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Osinovskis.
Pieteiktais noraidījums tiesnesim Zigmundam Dunduram bija pamatots ar to, ka viņš nebija izsniedzis šīs lietas materiālus Vidzemes rajona tiesai Cēsīs, kur tiek izskatīta lieta pret Osinovskim piederošo Igaunijas uzņēmumu "Skinest Rail".
Tiesas sēdē ne Magonim, ne viņa aizstāvim Jānim Rozenbergam nebija pamata pašiem pieteikt vai pievienoties jau pieteiktajam noraidījumam.
Savukārt prokurors Māris Leja tiesas sēdē uzsvēra, ka pieteiktais noraidījums ir nepamatots pēc būtības. Osinovska aizstāves ieskatā tiesneša rīcība ar krimināllietas materiālu izsniegšanu liecina par neobjektivitāti pret Osinovski.
Leja uzsvēra, ka nav pamata tiesnesi uzskatīt par neobjektīvu, jo šādas šaubas nav pamatojamas ar personas subjektīvu viedokli, bet jānorāda konkrēti fakti, kas var radīt šaubas par tiesneša objektivitāti.
"Konkrētā gadījumā rīcība par kopiju izsniegšanu neliecina par ko tādu, kas varētu liecināt par tiesneša ieinteresētību vai neobjektivitāti. Šī rīcība var ietekmēt tikai Vidzemes tiesā izskatāmās lietas rezultātu, nevis šīs tiesas rezultātu," teica Leja.
Prokurors piebilda, ka tikai nepiekrišana tiesneša procesuālajiem lēmumiem nav iemesls apšaubīt viņa objektivitāti. Pat ja prezumē, ka tiesnesis pieļāvis kādas procesuālas kļūdas, tas nav pamats noraidījumam, uzsvēra Leja.
Igaunijas uzņēmējs Osinovskis trešdien Rīgas apgabaltiesā, sniedzot liecību krimināllietā, kurā viņš kopā ar Magoni apsūdzēts korupcijā, noliedza kukuļa došanu Magonim.
Osinovskis uzsvēra, ka strīds ir par diviem jautājumiem – vai viņš naudu Magonim iedeva kā priekšapmaksu par līguma noslēgšanu starp Krievijas dzelzceļu un AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" (DLRR) par 40 miljoniem eiro uz trīs gadiem, kas jau bija saskaņots un gaidīja parakstus, vai arī tā bijusi pateicība Magonim par lokomotīvju piegādi no Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest Rail" LDz.
Osinovskis sacīja, ka neatzīst vainu kukuļa došanā Magonim, lai viņš, izmantojot savu dienesta stāvokli, jebkādā veidā palīdzētu "Skinest Rail". Osinovskis skaidroja, ka nauda bija kā priekšapmaksa, lai Magonis palīdzētu līguma noslēgšanā starp Krievijas dzelzceļu un DLRR, un tas tika darīts, tikai lai izglābtu DLRR, kas 2014.-2015.gadā bija atkarīga vienīgi no Krievijas pasūtījumiem.
Osinovskis tiesai skaidroja, ka tā bija komisijas summa par līgumu – 2% jeb 800 000 eiro no līguma summas 40 miljoni eiro, ko izdevās samazināt līdz 500 000 eiro.
Savukārt Magonis tiesas sēdē sacīja, ka viņam tiek inkriminēts, ka pieņēmis naudu lietā, kurā neko nevar ietekmēt – "LDz ritošā sastāva servisa" lokomotīvju iepirkumā. Magonis skaidroja, ka šajā iepirkumā darbojās LDz iepirkumu komisija un "LDz ritošā sastāva servisa" iepirkumu komisija. Magonis uzsvēra, ka, pat ja viņš gribētu ietekmēt konkursa rezultātu, tas nebūtu iespējams.
Magonis uzsvēra, ka pirms tam vispār neko nav zinājis par "LDz ritošā sastāva" lokomotīvju iepirkumu un visu informāciju par to ieguvis tikai no krimināllietas materiāliem.
Tāpat Magonis tiesu informēja, ka tieši viņa draudzīgās attiecības ar tā laika Krievijas dzelzceļa vadītāju Vladimiru Jakuņinu 2008.-2009.gada krīzē, kad kritās kravu pārvadājumi, LDz ļāva nevērsties pie valdības pēc palīdzības, jo kravu apjomi nekritās.
Magonis arī informēja tiesu, ka jau trīs gadus ir šķīries no Anastasijas Magones, un ka viņa nav bijusi Jakuņina radiniece, lai gan daudzi uzskatījuši, ka Magonim ir ietekme uz Jakuņinu tieši sievas radniecības dēļ. Arī Osinovskis tiesa sēdē sacīja, ka vērsies pie Magoņa, jo uzskatījis un joprojām uzskata, ka viņam ir ietekme uz Jakuņinu tieši šīs radniecības dēļ.
Arī Magonis tiesai liecināja, ka Osinovskis viņam lūdzis palīdzību, izmantot attiecības ar Jakuņinu, lai nodrošinātu lokomotīvju remonta pasūtījumus DLRR no Krievijas dzelzceļa.
Jau ziņots, ka Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.
Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskatīja, ka viņam 2015. gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no uzņēmējam Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.
Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskatīja prokuratūra.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Magoni aizturēja 2015.gada 6.augustā.
Pirmās instances tiesā prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.
Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.
Tiesa abus apsūdzētos attaisnoja.
Lietu izskatījis tiesnesis Kārlis Jansons, kurš pēc sprieduma norādīja, ka Magoņa kompetencē nebija nodarboties ar lokomotīvju iepirkšanu, jo šim nolūkam pastāv "LDz" meitasuzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", kas pats labi ticis galā ar četru lokomotīvju iepirkumu arī bez Magoņa iesaistīšanās.
Attiecībā par otru Magoņa apsūdzības daļu tiesa konstatējusi, ka Magonis nav ticies ar "Krievijas dzelzceļa" vadītājiem kā Latvijas valsts amatpersona, bet gan tāpēc, ka viņam bijušas personīgas un draudzīgas attiecības ar "Krievijas dzelzceļa" vadošajām amatpersonām, norādīja Jansons.
Magoņa aktivitātes "Krievijas dzelzceļā" nekādā veidā nav bijušais saistītas ar viņa dienesta pienākumiem, vērtē tiesnesis. Magoņa dienesta pienākumos neietilpa rūpēties par Osinovska biznesa interesēm un Osinovskis esot devis naudu Magonim kā privātpersonai par viņa interešu lobēšanu "Krievijas dzelzceļā". Līdz ar to nav konstatēts nozieguma sastāvs nevienam no abiem apsūdzētajiem inkriminētajiem noziegumiem, ir pārliecināts tiesnesis.
Ņemot vērā minēto Jansons norāda, ka prokuratūra tomēr nav savākusi pietiekamu daudzumu pierādījumu izvirzītajās apsūdzībās.
Paši apsūdzētie apsūdzības neatzina. Igaunijas miljonārs Osinovskis vainu viņam inkriminētajā korupcijas noziegumā neatzīst, lai gan nenoliedz, ka devis naudu Magonim, bet norāda, ka tā ir bijusi domāta citam mērķim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
