Otrdien, 30. janvārī, pulksten 11.53 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Meistaru ielu Rīgā, kur slavenajā "Kaķu namā" izcēlies ugunsgrēks, portāls "Delfi" uzzināja dienestā.
Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka ēkā notiek degšana.
Liesmu izplatīšanās un sarežģītā ēkas plānojuma dēļ dzēšanas darbiem tiek iesaistīti plaši glābēju spēki – ap 30 ugunsdzēsējiem glābējiem ar astoņām autocisternām un divām autokāpnēm.
VUGD informē, ka ap pulksten 14.04 ugunsdzēsējiem glābējiem izdevās ierobežot degšanu, kas 262 kvadrātmetru platībā bija izplatījusies pa visiem ēkas stāviem, fasādi un arī pagalmā.
Ēkas pirmais stāvs dega 25 kvadrātmetru, otrais stāvs – 100 kvadrātmetru, trešais – 10 kvadrātmetru, ceturtais – 3 kvadrātmetru, piektais 4 kvadrātmetru, 6 stāvs – 3 kvadrātmetru, bēniņi – 2 kvadrātmetru un ēkas fasāde 90 kvadrātmetru platībā, kā arī degšana bija izplatījusies pagalma pusē 25 kvadrātmetru platībā.
Ugunsdzēsēji glābēji darbu notikuma vietā turpina.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) sociālajā tīklā "X" ziņo, ka tā seko līdzi notiekošajam, bet precīzāks izvērtējums būs iespējams pēc tam, kad atbildīgie dienesti ļaus piekļūt ēkas cietušajām daļām.
Pārvaldē uzsver, ka ēka ir kultūrvēsturiski ļoti vērtīgs objekts un daļa no Rīgas vēsturiskā centra.
"Live Riga" sniegtā informācija liecina, ka "Kaķu nams" celts 1909. gadā. To projektējis viens no jūgendstila celmlaužiem Latvijā – Fridrihs Šefels.
Nams kļuvis slavens ar saviem kaķu tēliem, kas atrodami uz tā torņiem. Populāra leģenda vēsta, ka kaķu astes pavērstas pret Lielās Ģildes ēku, tādējādi paužot neapmierinātību ar tās lēmumu neuzņemt ēkas īpašnieku – bagātu tirgotāju.
Jāpiebilst, ka tiesas prāva par kaķu pozīciju turpinājās līdz pat 1914. gadam, kad to pārtrauca Pirmais pasaules karš.
PSRS okupācijas laikā Augusts Kirhenšteins lika kaķus novākt, bet tie atkal uz ēkas parādījās 1980. gados, kad tos atjaunoja restauratori no Polijas.