Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā Rīgas pilsētas tiesa 2. februārī piemērojusi bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu – cilvēkam, kas uzdevās par starpnieku un pieprasīja kādam kukuli. Aizdomās turētais solīja nodot kukuli KNAB amatpersonai, lai tā neuzsāktu kriminālprocesu pret fizisko personu, portāls "Delfi" uzzināja KNAB.
Izmeklēšanas laikā KNAB iegūti nenoliedzami pierādījumi, ka aizdomās turētā persona nav un nekad nav bijusi saistīta ar KNAB nodarbinātajām amatpersonām un pieprasīto kukuli plānoja piesavināties. Aizdomās turētais ir vairākkārt sodīts par dažādiem mantiska rakstura noziedzīgajiem nodarījumiem.
“Korupcijas apkarošanas prakse liecina, ka krāpnieki savās afērās nevairās iesaistīt arī kukuļošanu, uzrunājot nepazīstamas personas un apmaiņā pret kukuli piedāvājot savas starpniecības pakalpojumus, lai “sakārtotu jautājumus” ar valsts iestādēm. Saņemot šādus piedāvājumus, iedzīvotājiem kritiski jāizvērtē ne tikai to patiesums, bet arī izmantoto metožu tiesiskums. Neatkarīgi no tā, vai persona iekrīt krāpnieku lamatās, vai kukuli dod mērķētā veidā, visām iesaistītajām personām draud kriminālatbildība,” pauž KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule.
KNAB kriminālprocesu uzsāka Šī gada 18. janvārī un to izmeklē par iespējamu kukuļņemšanu, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 320. panta pirmajā daļā. KNAB turpina veikt pirmstiesas izmeklēšanu.
Krimināllikuma 320. panta pirmā daļa kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
