Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu par iespējamu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku biedrības "Ķemeru Nacionālā parka fonds" apsaimniekotajā teritorijā, kurā Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) tiek turētie vairāki simti taurgovju jeb Hekes šķirnes liellopu un "Konik Polski" zirgu, turklāt dzīvnieku īpašnieku pērn sodījis arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), vēsta LTV raidījums "De facto".
Kā atzīmē raidījums, situācija radījusi strīdus, vai šie ir savvaļas vai tomēr cilvēka turēti dzīvnieki, attiecīgi vai tie jāaprūpē tā, kā to prasa dzīvnieku labturību regulējošie normatīvie akti.
Parkā redzami daudzu dzīvnieku līķi, bet vairāki cilvēki kļuvuši par aculieciniekiem dzīvnieku mokām. Zirgu un taurgovju īpašnieks vēlas, lai radītu īpašu izņēmuma situāciju un viņam neprasītu veikt virkni pienākumu attiecībā pret šiem dzīvniekiem. Tam iebilst atbildīgās iestādes, kas uzsver, ka šie nav uzskatāmi par savvaļas dzīvniekiem.
Dzīvnieki pieder Anda Liepas vadītajai biedrībai "Ķemeru nacionālā parka fonds", kuru izveidojuši bijušie parka darbinieki. Dabas aizsardzības pārvalde ar fondu noslēgusi zemes nomas līgumu par 466 hektāru apsaimniekošanu ĶNP.
Par mirstošu dzīvnieku mocīšanos apmeklētāji ziņojuši PVD, kas pēc tam dzīvnieku atrašanās vietā veica ārkārtas pārbaudi. Dienests atklāja ne vien labturības prasību neievērošanu attiecībā uz saslimušo un savainoto dzīvnieku aprūpi, arī uz nobeigušos dzīvnieku līķu apsaimniekošanu, kā arī neatbilstības dzīvnieku identifikācijā un reģistrācijā. Dzīvnieku īpašniekam uzlikts sods. Dienesta darbinieki fonda dzīvniekus pērn apsekojuši trīsreiz, šogad iesniegumu nav bijis.
Liepa neesot sniedzis skaidru atbildi par to, kā un cik regulāri viņš apseko dzīvniekus. Lielākoties uzmanību pievēršot tam, lai tie neizkļūst no aploka. Ziemā tos piebaro. Kritušos dzīvniekus atstājot uz lauka, pavelkot nost no tūristu acīm.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde pērn decembrī saņēmusi ziņojumu par, iespējams, teritorijā nošautu zirgu. Policija sākusi kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Tā kā izmeklēšana vēl turpinās, plašāku informāciju policija nesniedz.
Dabas aizsardzības pārvaldei ar fondu noslēgts līgums, kura mērķis ir saglabāt dabiskās pļavas un noganot neļaut tām aizaugt. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu fonds pēdējos piecos gados atbalsta maksājumos kopumā saņēmis 523 800 eiro.
Ķemeru pļavās divdesmit gadu laikā dzīvnieku skaits izaudzis no pāris desmitiem, līdz vairākiem simtiem. Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka sekmīgai pļavu apsaimniekošanai dzīvnieku jau ir par daudz, tādēļ jādomā, kā ganāmpulku samazināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
