Jau ziņots, ka tiesu debatēs prokurors abiem pieprasīja nosacītus sodus. Prokurors arī atteicās no valsts apsūdzības uzturēšanas daudzās epizodēs, jo uzskata tās par nepierādītām.
Gorbaņam prokurors prasījis piespriest brīvības atņemšanu uz pusotru gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, bet Ņikuļinam - brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz divarpus gadiem.
Kā ziņots, saskaņā ar apsūdzību Ņikuļins kā OMON darbinieks piedalījies vairākos uzbrukumos cilvēkiem uz Vecmīlgrāvja tilta, Iekšlietu ministrijas (IeM) ieņemšanā, uzbrukumos trim muitas punktiem uz Latvijas-Lietuvas robežas, LTV ēkai, Minskas milicijas skolas filiālei Rīgā, IeM Mācību centram Dubultos u.c.
Apsūdzētie savu vainu neatzīst.
Kopumā tā sauktajā OMON krimināllietā apsūdzības celtas 15 personām, desmit no tām jau notiesātas, bet pret trijiem ierosinātās lietas izdalītas atsevišķi, jo viņi uz tiesas sēdi neieradās. Divi bijušie "omonieši" - Mihails Sevastjanovs un Vjačeslavs Sorokins - saskaņā ar policijas sniegto informāciju šobrīd atrodas Krievijā, bet Mihails Brujs ir bezvēsts prombūtnē, izsludināta viņa meklēšana. Sorokinu Krievija atteikusies izdot Latvijai.
Gorbaņam saistībā ar 1991.gada notikumiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Kriminālkodeksa 59.pantu, kas par pretvalstisku darbību paredz brīvības atņemšanu no 10 līdz 15 gadiem un mantas konfiskāciju. Gorbaņu apsūdz par to, ka viņš piedalījies darbībās, lai gāztu Latvijas Republikas likumīgo valsts varu un kas izraisīja cilvēku upurus.
1996.gada 14.martā Latvijas prokuratūra, izvirzot Gorbaņam minētās apsūdzības, noteica pirmstiesas drošības līdzekli - dzīvesvietas nemainīšanu. Divus gadus vēlāk Rīgas apgabaltiesa noteica stingrāku drošības līdzekli - arestu. Pēc tam ar Interpola starpniecību tika izsludināta Gorbaņa meklēšana, jo viņš bija aizbēdzis no Latvijas un dzīvoja Kaļiņingradas apgabalā.
Vēlāk Gorbaņs tika aizturēts Lietuvā, taču tā kavējās izdot viņu Latvijai, jo kaimiņvalstij radās aizdomas, ka Gorbaņs piedalījies Medininku robežpunkta darbinieku noslepkavošanā 1991.gada vasarā.
Medininkos dežurējošie robežsargi un muitnieki tika nogalināti ar šāvieniem pakausī. No astoņiem robežkontroles punkta dežurantiem izdzīvoja tikai viens - toreizējais muitas darbinieks Toms Šerns, kas kļuva par invalīdu. Pēc Šerna teiktā, viņš atpazinis Gorbaņu kā vienu no Medininku slepkavām.
Tomēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra atzina, ka Gorbaņs traģēdijas brīdī atradies Viļņā un nav varējis piedalīties slepkavošanā pie robežas. Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka turpinās pirmstiesas izmeklēšanu Medininku lietā, un paudusi pārliecību, ka visi šā nozieguma dalībnieki tiks tiesāti Lietuvā.
Gorbaņs tika izdots Latvijai pagājušā gada jūnijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!