***
Solīja ar savu miesu mani paēdināt -
Un - tik tiešām, palika tā slaidāka...
***
...un viņa teica:
Tā nav pils ar mirdzošiem marmora torņiem un krāsainiem karodziņiem
Karali tronī un karalisko kavalēriju vienmēr kaujas gatavībā
Tas nav arī stikla un metāla debesskrāpis, kurā ļaudis uzvalkos dienu dala nevis pēc tā, vai noticis kāds brīnums, neticams atgadījums, viņu dienas sadala plāns
Nē, viņš ir dzejas fabrika, vienmēr rosības pilns, darbs norit vairākās maiņās
Domas viņā strādā arī naktīs, kad to darbs ir pabeigts, viņš
Pamostas un pieņem darbu
Dienās to domu skaits, kas ir ar mieru strādāt šajā fabrikā, ir sevišķi liels,
Tāpēc reizēm gadās tā, ka darbs ir jāpieņem nemitīgi
Un šī vecā ādas jakas fasāde, liekas, ir mūžīga
Viņš visu laiku ir darbībā,
Dūmi gan no cigarešu skursteņiem nāk ārā tikai īsos atpūtas brīžos,
Kad viņš ļauj sevī kaut kam sadegt uz visiem laikiem
***
Smalki valkā
Malkas talkās
Cimdus rokās
Cērtot nogāž
Koku rindas
Koku vālus
Tālāka būs tagad tāle
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!