Ir mūsu Jaklītim kāda ļoti apgrūtinoša īpatnība: sieviete īsti uzbudina viņu tikai pirmajā reizē. Līdz ar to vecītis bija spiests attīstīt sevī gluži neticamas nocelšanas spējas. Viņš makšķerē nemitīgi, piecirst automātiski, it kā garāmejot, un praktiski nekļūdīgi.
Kā viņš iedabū gultā šīs neskaitāmās ķēkšas, kāršu licējas, inženierītes, šuvējas, plakāta mākslinieces, tīrskaņotājas, smalkmaiznieces, cietumsardzes, astroloģes, suņu cirpējas, akmeņkales, lopu dakterētājas, aluslejējas, nošu pāršķīrējas, pārmijnieces, sētnieces, plīts sievas, brūveres un kontrolieres? (Divu pēdējo mēnešu nepilns sarakstiņš!)
Sen, bet bez panākumiem lencam viņu. Ik reizi Meistars izmet pa kādai ļoti vērtīgai frāzei vai derīgam padomam, taču satriecošā kopaina tik un tā paliek miglaina.
Piemērām, Jāklis pūlas mums iegalvot, ka visi šķēršļi slēpjas mūsos pašos, nevis sievietēs, un labsirdīgi piedāvā treningu pēc kāda visiem zināma "poručika" metodes: iet katrai nepazīstamai dāmai klāt un bez vilcināšanas vaicāt: "Vai drīkst, cienītā, jums šo to iestumdīt?"
Uz mūsu biklajiem iebildumiem, ka tā taču var baigi dabūt pa purslām, seksguru vienā mierā atbild:
- Reizēm dabū ar, taču drīzāk tomēr stīvstumbru iestudzināsit...
Man guru teica:
- Veči zviedz un neaptver, ka tur apakšā slēpjas ļoti dziļa dzen patiesība. Saproties, sieviete nav jāsturmē. Tā ir vienkārši jāņem – tāpat kā tu ņem maizes riku, kad esi izsalcis!
Lielisks padoms. Šorīt brokastojot iedomājos, ka maizes gabals ir formīga kuplkrūte, sajutu niezuli staklē – un mana roka tūdaļ ietrīcējās.
"Vista jānoplūc, kamēr tā nepagūst ieklukstēties!".
Tas arī ir no gudriem Jākļa padomiņiem.