Foto: AFI
Sarakstē ar Šveices advokātu Izo Lenclingeru par tiesiskās palīdzības lūgumu, kuru šveiciešu kolēģiem nosūtīja Ģenerālprokuratūra, noskaidrojot Ventspils mēra Aivara Lemberga patieso lomu tranzītpilsētas uzņēmumos, Tieslietu ministrija (TM) sniegusi tādas atbildes, kuras var tulkot kā netiešu prokuratūras darbības tiesiskuma apšaubīšanu, šodien ziņo laikraksts “Diena”.
TM atbildējusi gandrīz vienlaikus ar bijušo virsprokuroru Edvīnu Ziediņu, kura vēstules daļu vēlāk atcēla ģenerālprokurors Jānis Maizītis, jo Ziediņš bija pārkāpis savu kompetenci.

Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL) TM saraksti nosaukusi par netipisku un turpina to izvērtēt.

Kā liecina “Dienas” rīcībā esošās dokumentu kopijas, saraksti ar TM pērn janvārī sācis uzņēmums “Ost Services AG”. Kā norāda laikraksts, 1994.gadā firmas līdzīpašnieks Valentīns Kokalis darīja zināmu, ka 22% akciju sertifikātu veidā nodoti Lembergam. Laikraksta rīcībā esošās ziņas arī liecina, ka “Ost Services AG” pārsūdzēja Šveices prokuratūras lēmumu nodot Latvijai materiālus, kas apkopoti, izpildot tiesiskās palīdzības lūgumu.

Vēlāk sarakstīšanos ar TM turpinājuši Lenclingera pilnvarotie pārstāvji, vēloties noskaidrot, kādas procesuālās darbības ir tiesīgi veikt mūsu valsts prokurori iesniegumu pārbaudē. Veids, kā Šveices jurista pilnvarnieki formulējuši jautājumus, ļauj secināt, ka tie apšauba Ģenerālprokuratūras tiesības vērsties ar tiesiskās palīdzības lūgumu pirms krimināllietas ierosināšanas un lūgt ārvalstu kolēģus izpildīt atsevišķas procesuālās darbības. Turklāt tādi juristu lietotie termini kā “liecinieku pratināšana” vai “kratīšana” liek saprast, ka šīs procesuālās darbības tiesiskās palīdzības lūgumā ir prasījusi veikt Ģenerālprokuratūra.

Tiesa, mūsu valsts likumsargi lūdza Šveices kolēģus intervēt vairākas personas, nevis tās pratināt. Tāpat arī Latvijas puse nav devusi norādījumus par kratīšanu, bet gan uzskaitījusi vairākus dokumentus, kādi jāpieprasa Šveices iestādēm un amatpersonām.

TM Lenclingera pilnvarotajiem pārstāvjiem sniegusi vismaz četras atbildes. Pirmos divus dokumentus, ko februārī un maijā parakstījuši attiecīgi TM Starptautiskās tiesiskās sadarbības departamenta direktore Marika Martinsone un valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis (TP), iespējams interpretēt dažādi. Šajās atbildēs izklāstīts, kādas procesuālās darbības pirms krimināllietas ierosināšanas izmeklēšanas iestādēm liegts veikt, neizskaidrojot, kas tad ir atļauts. Citiem vārdiem, TM faktiski sniegusi tādu atbildi, kādu vēlējās dzirdēt juristi. Turklāt noprotams, ka vēstules sagatavotas bez prokuratūras viedokļa uzklausīšanas.

Prokuratūrā Bičevskis vērsies tajā pašā dienā, kad TM nosūtījusi otro vēstuli Šveices advokātam. Atbildot Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka līdz krimināllietas ierosināšanai tai ir tiesības izmantot starptautiskās sadarbības iespējas, kā arī izpildīt atsevišķas procesuālās darbības, piemēram, pieprasīt nepieciešamos materiālus un paskaidrojumus jeb intervēt, noteikt revīziju un ekspertīzi, kā arī pieprasīt ziņas no kredītiestādēm par kontiem un darījumiem. Šo izskaidrojumu TM nosūtījusi Lenclingeram pagājušā gada jūlijā.

To, ka TM sākotnēji sniegtās atbildes ir apmierinājušas Lenclingeru, apliecina viņa pārstāves zvērinātas advokātes Evitas Ostrovskas vēstule toreizējai tieslietu ministrei Vinetai Muižniecei (TP).

“Tieslietu ministrijas valsts sekretāra [Bičevska] vēstulē tika dotas precīzas un konkrētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Tajā nepārprotami bija pateikts, ka prokuroram, veicot iesnieguma (materiāla) pārbaudi (..), nav tiesību veikt nekādas izmeklēšanas darbības (izņemot ekspertīzes noteikšanu), tai skaitā nav tiesību pratināt personas, veikt kratīšanu, dokumentu piespiedu izņemšanu vai konfiskāciju,” teikts vēstulē.

Kā dara zināmu Lenclingera pārstāve, advokāts šo vēstuli izmantojis Šveicē “tiesiskās palīdzības lūguma izpildes sakarā”. Tomēr vēlākās TM vēstules — respektīvi, pēc prokuratūras viedokļa uzklausīšanas - esot radījušas “virkni neskaidrību”.

Tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas (JL) preses sekretārs Sandris Sabajevs “Dienai” apliecināja, ka ministre turpina izvērtēt saraksti. “Manuprāt, šī sarakste ir netipiska,” pavēstījusi Āboltiņa.

“Mums bija iesniegums, mums bija jāsniedz atbilde pēc mūsu kompetences, mēs to arī darījām,” skaidroja Bičevskis. Ministres izteikumus viņš atturējās komentēt.

Kā norāda “Diena”, vienlaikus, kad tapa otrā TM atbilde - 2004.gada maijā, bijušais virsprokurors Edvīns Ziediņš vēstulē Lenclingeram netieši atzinis, ka prokuratūrai nav bijis tiesību lūgt tiesisko palīdzību Šveicei. Uzzinot par šo dokumentu, Maizītis atcēla šo vēstules daļu, jo Ziediņš bija pārkāpis savu kompetenci. Pirms gada Ziediņš devās pensijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!