Lēmums atcelt aizsardzību pret varmāku tiesnesim Muižniekam var maksāt amatu

AT skaidro, ka pagājušajā gadā vīrietis tika aizturēts aizdomās par seksuāla rakstura noziegumu pret sievu. Tiesa viņam piemēroja apcietinājumu, bet vēlāk to nepagarināja.

Šis vīrietis piecas reizes pārkāpa aizliegumu sazināties ar cietušo vai tuvoties viņai, tāpēc policija atkal bija lūgusi vīrieti apcietināt. Tas tomēr nenotika, un šā gada 1.februārī tiesnesis Muižnieks pieņēma lēmumu atcelt arī pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, kas bija noteikti ar iepriekšējo tiesas lēmumu.

Tajā pašā dienā pēc lēmuma par pagaidu aizsardzības līdzekļu, tajā skaitā aizlieguma satikties, uzturēt fizisku vai vizuālu saskari ar cietušo, atcelšanas varmāka mēģināja cietušo nolaupīt.

AT portāls "Delfi" uzzināja, ka pārbaudes rezultātā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai nosūtīts ierosinājums veikt tiesneša Muižnieka profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, jo konstatēti apstākļi, kas liecina par tiesneša nepietiekamām profesionālajām zināšanām no ģimenes tiesībām izrietošos strīdos, un tas ir šķērslis tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei.

Pārbaudē konstatēts, ka lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu tiesnesis galvenokārt pamatojis ar Civilprocesa likuma normu, kas paredz, ka gadījumā, ja lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc prasītāja vai atbildētāja pamatota pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanu.

Taču šī norma pieprasa divu kritēriju pārbaudi: vai prasība ir celta tiesas noteiktajā termiņā un to, cik pamatots ir pieteikums. Pieteikuma pamatotības pārbaude ietver tiesas pienākumu pārliecināties, ka aizsargājamai personai vairs nepastāv apdraudējums.

Savus secinājumus par apdraudējuma neesību tiesnesis balstījis tikai uz cietušās sniegtajiem paskaidrojumiem, ka viņa neizjūt apdraudējumu, kaut arī tiesneša rīcībā bija informācija par sistemātisku vardarbību laulāto attiecībās, kā arī par to, ka vīrietis tiek turēts aizdomās par vairāku noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu pret cietušo laikā, kad spēkā bija tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Šādos apstākļos paļaušanās uz vardarbībā cietušās personas pārliecību liecina par nepietiekamām tiesneša zināšanām par vardarbības cikliskumu un upura psiholoģiju, kā arī neprasmi izvērtēt informāciju par varmākas psiholoģisko profilu. Turklāt šīs kategorijas lietās tiesnesis var ievākt pieteikuma izskatīšanai nepieciešamos pierādījumus pēc savas iniciatīvas, norāda AT.

Šajā aspektā pārbaudē konstatēts, ka tiesnesis Muižnieks lēmuma pamatošanai nav izmantojis informāciju, kas bija atrodama gan lietā, gan Tiesu informācijas sistēmā un bija būtiska šāda veida lēmumu pieņemšanā.

AT priekšsēdētājs Strupišs uzsver, ka "vardarbības atpazīšana un prasme profesionāli novērtēt cietušā un varmākas uzvedību, kā arī noteikt apdraudējuma pakāpi bez juridiskajām zināšanām prasa no tiesneša starpdisciplināras zināšanas, tostarp arī juridiskajā psiholoģijā un socioloģijā. Šādu zināšanu trūkums liedz tiesnesim prasmīgi un atbilstoši procesuālo tiesību normām identificēt lietā būtiskos faktus, kā rezultātā tiek izdarīti kļūdaini vērtējumi un juridiskie slēdzieni".

Viņš akcentē, ka "pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieteikumos tas ir īpaši būtiski, jo no tiesneša pieņemtā lēmuma ir atkarīgs turpmākais cietušā un vardarbīgās personas attiecību noregulējums, palīdzības saņemšana, drošība."

Konkrētajā gadījumā tiesnesis nav ņēmis vērā arī rekomendācijas un metodiku, kas sniegta Tieslietu padomes izveidotās darba grupas tiesu darba organizācijas izvērtēšanai lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai un veselībai 2023. gada novembrī prezentētajā ziņojumā.

Ierosinājumā norādīts arī uz apstākļiem, ka bijuši par pamatu tiesneša Muižnieka rīcību vērtēt arī iepriekš un norāda ne tikai uz trūkumiem tiesneša zināšanās konkrētās lietu kategorijās, bet arī uz kvalifikācijas problēmām to kopumā.

"No tiesneša bieži vien ir atkarīgas cilvēku dzīvības un likteņi. Tāpēc tiesnesim jāpieiet savu konstitucionālo pienākumu pildīšanai ar vislielāko rūpību un atbildību. Bet ar to vien nepietiek: tiesnesim ir jāattīstās profesionāli visas savas karjeras garumā, kā to, starp citu, nosaka arī Tiesnešu ētikas kodekss. Par šo tiesneša darba aspektu atbild gan tiesnešu pašpārvalde kopumā, gan šai gadījumā konkrēti Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tāpēc, ņemot vērā konkrētos apstākļus, esmu nolēmis nosūtīt tiesnesi uz kvalifikācijas ārkārtas pārbaudi," skaidro Strupišs.

AT papildina, ka tad, ja tiesneša profesionālās darbības pārbaudē tiesneša kvalifikācija tiek novērtēta negatīvi, tiesnesim saskaņā ar likumu tiek dots laiks uzlabot darbu.

Ja noteiktajā laikā darbs neuzlabojas, tiesnesis zaudē amatu.