Jaunais LU rektors Bērziņš sola pārmaiņas augstskolā

Jaunievēlētais rektors intervijā žurnālam "Ir" atzīst, ka reitingi nav pašmērķis, bet tie rāda, vai esi uz pareizā ceļa.

"Kāpēc izkritām no pirmā tūkstoša [Times Higher Education reitingā] ? Ir objektīvi iemesli. Mainījās uzskaites metodoloģija: visi, kas bija uzrādījuši, ka strādā vēl kādā institūcijā, pēkšņi vairs netika uzskaitīti. Tāpēc, piemēram, uz leju nokrita universitātes, kurās ir liels medicīnas īpatsvars, [akadēmisko personālu] pēkšņi pieskaitīja pie zinātniskās institūcijas — universitātes slimnīcas. Milzīga daļa no zinātniskā pienesuma tādā veidā "aizgāja" no universitātes. Vēl būtiski, ka arvien grūtāk ir publicēt rakstu, kurā nav lielas datu analītikas," viņš saka.

Vaicāts, kāpēc LU ar tādu pašu budžetu kā Viļņas Universitātei — 147 miljoni — nespēj sasniegt to pašu reitingu līmeni pasaulē, Bērziņš atbild, sakot, ka "sistēma nav pietiekami efektīva, un efektivitāte slēpjas daudzos mazos elementos. Kāpēc lietuviešiem ar ekonomiku iet labi? Viņi pieiet sistēmiski, arī izglītības nozarē. Viņi izveidojuši savu Silīcija ieleju — tā nosaukuši zinātnes sadarbību ar biznesu. Lietuvieši un igauņi dod naudu universitātēm, bet šo naudu var izlietot tikai tad, ja ir sadarbības modelis ar industriju. Mēs tā nedarām. Mēs iedodam naudu industrijai: ja atradīs sadarbību ar universitāti — labi; ja neatradīs — nekas".

Viņš arī intervijā min, ka paaudžu maiņas jautājuma nodrošināšanai augstskolā ir "jābūt stabilitātei un paredzamībai ienākumos, jaunajai paaudzei tā ir svarīga, jo jāaudzina bērni, jāmaksā par mājokli, auto un tā tālāk". Šobrīd zinātnes finansēšana lielā mērā balstīta projektos: ir projekts — ir nauda, nav projekta — nav naudas. "Šādos apstākļos izveidot labu komandu ir grūti. Pie tā jāstrādā. LU var izveidot ilgāka termiņa darba līgumus, piemēram, uz diviem gadiem," saka Bērziņš.

Uz žurnāla "Ir" jautājumu, vai viņš ir iedziļinājies tajā, ko vēlas LU studenti un ko viņš sakārtos, Bērziņš atbild, sakot: "E-studiju vidi. Galvenais, ko redzu: svarīga ir digitālā satura pieejamība. Piemēram, pieejamas ierakstītas lekcijas — lai var noskatīties vairākas reizes. Var būt, ka saturu neuztver uzreiz".

Tāpat viņš saka, ka gribētu, lai "elastīgāk domājam par izglītības saturu, lai mums ir pamata izglītība un papildu izglītība. Piemēram, nav darba sludinājumu "meklējam filozofu". Mums ir studiju programma — filozofija. Ja dodam filozofijas studentam papildizglītību "skolotājs", tas var labi strādāt".

Tāpat Bērziņš intervijā ieskicē, kāda, viņaprāt, ir mūsdienīga augstskola: tajā ir augstākā līmeņa pētniecība atslēgas virzienos, pasaules līmeņa zinātnieki un kvalitatīvs studiju process, kā arī pozitīvas ietekmes radīšana sabiedrībai.

"Runājot analoģijās, augstākā līmeņa pētniecība ir kā "Formula 1" komanda: jābūt starp labākajiem konkrētajā nozarē. LU, piemēram, ir kvantu iniciatīva — algoritmi un programmatūra. Tāda paša līmeņa pētniecība mums ir valodu modeļos — mākslīgā intelekta iestrādēs. Daudzi nezina, bet LU zinātnieki pēta arī ļoti smalkas izmaiņas magnētiskajā laukā, šo sasniegumus novērtē visā pasaulē. (..) Šādas "Formula 1" komandas mums vajag vēl," viņš uzsver.

Tāpat ir "jārada sistēma, lai valstij pieejamie dati, kuri tiek anonimizēti savākti caur Statistikas pārvaldi, ir pieejami un ar tiem var strādāt mūsu pētnieki dažādos virzienos. Lai varam startēt visos pētniecības konsorcijos, ļoti dažādos mikrolīmeņos, turklāt tiem jābūt starpdisciplināri pielietojamiem. (..) Pasaulei esi interesants tikai ar kaut ko jaunu — ja modernā pasaule to vēl nezina un tu to pienes".

Jau rakstīts, ka Bērziņš par LU rektoru tika ievēlēts piektdien, 1. martā, otrajā vēlēšanu kārtā. Otra kandidāte uz šo amatu bija profesore un līdzšinējā rektora Indriķa Muižnieka padomniece Signe Bāliņa.