Vilciņu ģimene ar paliatīvo dienestu iepazinās pirms diviem gadiem, kad piedzima otrā meita Sniedze Emma. Piecas dienas pēc piedzimšanas viņa nonāca reanimācijas nodaļā. Tur abas ar mammu Elīnu nodzīvojušas mēnesi, pēc tam vēl divus – kardioloģijas nodaļā. Sniedzei diagnosticēta ģenētiska slimība – 22. hromosomas mikrodelēcija jeb Di Džordža sindroms. Grūtniecības laikā par to vecāki nezināja – arī abiem tādas diagnozes nav. Tā mazajai meitenei nākusi kopā ar dažādām veselības problēmām – ar sirdi, plaušām, gremošanu, lēnāku attīstību un nepieņemšanos svarā. Ģimene nonākusi Bērnu slimnīcas Paliatīvās aprūpes dienesta uzraudzībā un saka, "viņi palīdz peldēt" cauri visām grūtībām.
Dienestā ir izteiciens – "nokļūt arhīvā". Tas nozīmē, ka pacients ir izveseļojies tiktāl, ka Paliatīvā dienesta aprūpe viņam vairs nav nepieciešama, bet var dzīvot kā jebkurš pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Tomase atklāj, ka gadā tādi ir ap 50–60 pacientiem. Pērn kopumā dienesta uzraudzībā bijis 301 pacients, no tiem 30 "aizgājuši arhīvā", bet 17 – miruši.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
