Reportāža: Ikgadējais leģionāru atceres gājiens Rīgā noslēdzies bez starpgadījumiem

Gājiens, lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa, bija pieteikts laikā no pulksten 11 līdz 13 maršrutā "Skārņu iela 24-Skārņu iela-Kaļķu iela-Brīvības laukums".

Vecrīgā jau pirms gājiena sākuma bija novērojama pastiprināta policijas klātbūtne.

Pasākuma norisi, kā ierasts, novēroja arī VP Speciālo uzdevumu bataljons (SUB), kas citos gados veidojis dzīvo ķēdi, nošķirot gājiena dalībniekus no skatītājiem.

Notikumu uzraudzīja gan droni, gan Valsts robežsardzes helikopters, kas veica zemus pārlidojumus.

Kā novēroja portāls "Delfi", pasākums noslēdzās nepilnas stundas laikā.

Kopumā 16. marta pasākumi Rīgā norisinājušies bez būtiskiem starpgadījumiem, portālu "Delfi" informēja policijā. Pēc policijas aplēsēm, gājienā Rīgā bija pulcējušies aptuveni 300 cilvēki.

Vienlaikus policija Vecrīgā šorīt fiksējusi citus pārkāpumus. Vecrīgā fiksēts kāds Vācijas pilsonis, kurš neatļauti pilotējis dronu. Par fiksētajiem pārkāpumiem bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas jomā sākti septiņi administratīvo pārkāpuma procesi.

Tāpat policijas iecirknī pārbaudei nogādāta kāda sieviete, kura iepriekš jau vairākkārtīgi ir nonākusi policijas redzeslokā par dažādiem pārkāpumiem, kas saistīti ar militārās agresijas slavināšanu un kara noziegumu attaisnošanu. Persona atteicās runāt valsts valodā un pieprasīja nodrošināt tulku.

Valsts policija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi un Valsts drošības dienestu gan sestdien, gan svētdien, 17. martā, strādā pastiprinātā režīmā un pēc īpaša sabiedriskās kārtības un drošības plāna, vienlaikus sekojot līdzi norisēm sabiedrībā un publiskajā telpā.

Valsts policija atgādina, ka ne šajās, ne citās dienās netiks pieļauta nekāda militārās agresijas un kara noziegumus slavināšana un attaisnojošu simbolu izmantošana publiskās vietās. Arī Krievijas karoga publiska lietošana tiks uzskatīta kā agresora un tā režīma slavināšana, attiecīgi vērtējot personas atbildību. Policijas rīcība un reaģēšana uz šādiem pārkāpumiem būs tūlītēja un strikta, uzsver likumsargi.

Jau rakstīts, ka 16. marta pasākumi ik gadu pulcē gan prāvu gājiena dalībnieku, gan tā pretinieku pulku.

Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī,– varoņu dienā. 16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena.

Otrā pasaules kara gados tika nelikumīgi izveidots tā saucamais Latviešu leģions, kura oficiālais nosaukums ir Latviešu SS brīvprātīgo leģions, jeb saīsināti — Latviešu leģions.

Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952. gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai "Daugavas Vanagi" Londonā.

Tā nolēma kritušo kara biedru piemiņu turpmāk ik gadu atzīmēt 16. martā. Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām arī Latvijā 16. martā bijušie leģionāri un viņu tuvinieki atceras un piemin Otrā pasaules kara cīņās kritušos, ievainotos, dzīvi palikušos, trimdā izkaisītos, padomju filtrācijas un soda nometnes pārdzīvojušos, kā arī tur bojā gājušos latviešu karavīrus, kuri bija spiesti uzvilkt svešas uniformas.