Valsts kancelejas paspārnē plānots veidot Krīzes vadības centru (KVC), kas darbu sāks nākamā gada janvārī, bet līdz tam sagatavošanas darbus veiks trīs cilvēki, kuru algošanai valdība šonedēļ piešķīra nepilnus 200 000 eiro.
Valsts kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka KVS tiks veidots, lai stiprinātu krīžu pārvaldību un iestāžu sadarbības koordinēšanu. Iecerēts, ka KVC būs tiešā Ministru prezidenta pakļautībā un tiks iekļauts Valsts kancelejas sastāvā. Centrs darbu varētu uzsākt 2025. gada 1. janvārī.
"KVC izveide saistīta ar izmaiņām Krīzes vadības padomes darbībā. Lai būtiski paaugstinātu krīžu pārvaldīšanas efektivitāti un veicinātu iestāžu savstarpēju koordinēšanos, iecerēts paplašināt Krīzes vadības padomes sastāvu un funkcijas. Palielinoties Krīzes vadības padomes sastāvam un atbildības jomām, tai būs nepieciešams visaptverošs un nepārtraukts atbalsts, ko nodrošinās KVC," skaidroja Valsts kancelejā.
Lai KVC sāktu darbību, nepieciešams veikt sagatavošanās darbus. Līdz gada beigām jāsagatavo priekšlikumi par KVC struktūru, cilvēkresursiem un materiāltehnisko nodrošinājumu. Tāpat izskatīšanai Ministru kabinetā jāizstrādā tiesību aktu projekti, kas nepieciešami KVC darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai.
Šo uzdevumu izpildei tiks izveidotas trīs terminētas amata vietas, kurā, šogad tiks novirzīti 190 616 eiro.
Paredzēts, ka KVC galvenās funkcijas būs saistītas ar situācijas monitoringu, informācijas analīzi, resursu pārvaldību un iestāžu savstarpējas sadarbības koordinēšanu.
Attiecīgi plānots, ka KVC veiks sistemātisku situācijas monitoringu, iespējamo risku un draudu apzināšanu un novērtēšanu; informācijas un datu apstrādi, analītisko ziņojumu un lēmumprojektu sagatavošanu; stratēģisko plānošanu un operatīvās plānošanas koordinēšanu; civilās krīzes pārvaldības mācību koordinēšanu; valsts līmeņa civilās krīzes pārvaldīšanas resursu, tai skaitā valsts materiālo rezervju, plānošanas, loģistikas un atjaunošanas koordināciju; krīzes komunikācijas koordināciju civilās krīzes laikā.
Plānots, ka KVC nepārņems jau esošo nozaru krīzes pārvaldības centru, padomju un komisiju funkcijas, bet pārnozaru krīzes gadījumā uzņemsies virsvadību pār vairāku institūciju darbības koordinēšanu. Tas ir būtisks aspekts, lai krīzes situācijā centralizēti, saskaņoti un ātri pieņemtu lēmumus un skaidri sniegtu informāciju sabiedrībai.
"Militāras krīzes gadījumā KVC būtu jākoordinē civilā sektora rīcība un jānodrošina sadarbība ar militāro sektoru. Tāpat centram būtu jākoordinējas ar Eiropas Savienības krīžu pārvaldības formātiem," norādīja Valsts kancelejā.
KVC izveidi paredz Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības rīcības plāns, un tas ir vēl viens solis Valsts kancelejas kā valdības centra stiprināšanā.
"Pērn, vienā komandā koncentrējot valsts ilgtermiņa attīstības, valsts pārvaldes attīstības un starpnozaru koordinācijas funkcijas, Valsts kancelejai tika pievienots Pārresoru koordinācijas centrs. Šogad, valdības centrā spēcinot analītisko kapacitāti, darbu uzsāks Valsts kancelejas Analītiskais dienests. Savukārt no nākamā gada 1. janvāra darboties sāks KVC," pauda Valsts kancelejā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
