Saeima ceturtdien, 21. martā, galīgajā lasījumā lēma par prasību pašvaldības domes vadībai saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Tā attieksies uz 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētajiem.
Minētos likuma grozījumus iepriekš rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Likumu izmaiņas paredz, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks, kā arī pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks pēc ievēlēšanas amatā ne vēlāk kā mēneša laikā vēršas kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Ko paredz izmaiņas?
Ja speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam netiks saņemta, persona no pašvaldības izpilddirektora vai izpilddirektora vietnieka amata būs atbrīvojama.
Vienlaikus likuma izmaiņas paredz, ka jaunās prasības attieksies uz tiem domju priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem, kuri attiecīgo amatu ieņems pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.
Savukārt, ja līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām Saeima pieņems likumu par domes atlaišanu un notiks jaunas domes vēlēšanas, tad šī prasība būs piemērojama arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam.
Neatbalsta prasību mīkstināšanu
Saeima neatbalstīja opozīcijas deputāta Edmunda Zivtiņa (LPV) priekšlikumu nedaudz mīkstināt prasības, proti, ka gadījumā, ja domes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam atsaka speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, tad viņi var turpināt veikt darbu, kas nav saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
