Saeimas vairākums ceturtdien, 21. martā, neatbalstīja opozīcijas partijas "Apvienotais saraksts" (AS) rosināto demisijas pieprasījumu partijas "Vienotība" vadītājam, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV).
Ašeradena demisijas pieprasījumu atbalstīja 35 deputāti, bet neatbalstīja 47 parlamentārieši.
AS ministra demisiju pieprasīja, pamatojoties uz publiski izskanējušo informāciju par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu partijā "Vienotība". TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka bijušais partijas "Vienotība" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.
AS demisijas pieprasījumu pamatoja ar faktu, ka Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par godīgas nodokļu politikas īstenošanu un ēnu ekonomikas apkarošanu valstī.
"Ašeradens vada gan FM, gan ir politiskās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs. Publiski izskanējušas ziņas par iespējamu ilgstošu un sistēmisku aplokšņu algu maksāšanu viņa vadītās politiskās partijas birojā. Nav pieļaujams, ka FM vada un Valsts ieņēmumu dienesta darbu uzrauga ministrs, kura vadītās politiskās organizācijas darbība rada nopietnas aizdomas par rīcības tiesiskumu," norāda AS.
Opozīcijas deputāti kritizēja Ašeradenu ne tikai par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu "Vienotībā", bet arī norādīja uz problēmām Latvijas ekonomikā.
Opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS) vainoja "Jauno vienotību", kas "sistemātiski pieļāvusi izdarības, kas grauj vēlētāju uzticēšanos valdībai un valsts pārvaldei kopumā" Kā piemēru viņš minēja obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas bijusi laba atbalsta sistēma zaļajai enerģijai, bet izvērtās par gadsimta afēru.
Viņš ari kritizēja "Rail Baltica" projektu, tā nesaimniecisku un neprofesionālu pārvaldību, kā ar īstenoto finanšu nozares "kapitālo remontu".
Opozīcijas deputāts Artūrs Butāns (NA) atbalstu Ašeradena demisijas pieprasījumam skaidroja ar rīcības trūkumu ekonomikas un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai. "Iepriekšējai valdībai bija skaidrs uzstādījums par to, ka mums ir jākļūst par Baltijā konkurētspējīgāko nodokļu vidi, un to ir uzsvēris arī prezidents, tomēr šobrīd tas mērķis ir izplēnējis un pazudis arī no finanšu ministra darba kārtības," secināja Butāns.
Viņš uzsvēra, ka sabiedrība un uzņēmēji sagaida nevis intelektuālas runas, bet lēmumus un rīcību, kas uzlabotu uzņēmējdarbības konkurētspēju.
"Vienotība" 12. martā izplatīja paziņojumu medijiem, kurā uzsver, ka partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
""Vienotība" stingri nosoda aplokšņu algu maksāšanu un konsekventi ir iestājusies par šādas prakses izskaušanu Latvijas ekonomikā. Kā partijas valde saņēma pirmos signālus no biedra, uzreiz tika aktivizēti visi iekšējie procesi, lai izmeklētu šos apgalvojumus," saka Ašeradens.
Tāpat partija informē, ka "Vienotības" ētikas komisija deviņu cilvēku sastāvā 2023. gadā tikās četras reizes un par notiekošo informēja partijas valdi. Šajā procesā tika izvērtēti Orleāna iesniegumā minētie fakti un apstākļi, izskatīti dokumenti, uzklausīts Orleāns, kā arī tie, pret kuriem vērstas apsūdzības.
"Šī procesa rezultātā komisija neguva apstiprinājumu izteiktajām apsūdzībām. Ņemot vērā, ka ētikas komisijas kompetence nav izvērtēt administratīvās lietas, partija pēc komisijas ieteikuma uzsāka arī iekšējo auditu, kas šobrīd ir noslēdzies. Tā rezultātā nav konstatēti nekādi pierādījumi Orleāna izteiktajām apsūdzībām," pauž partijā.
Papildus "Vienotība" pērn 16. novembrī vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), sniedzot informāciju par biroja darbinieka Orleāna izteiktajām apsūdzībām un informējot par gatavību jebkādā veidā sadarboties, sniedzot visa veida informāciju, kas nepieciešama. Partija pilnībā uzticas tiesībsargājošo institūciju darbam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
