Iespējams, sašķobījies Kariņa krēsls valdībā, vēsta 'Panorāma’

Reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sākto kriminālprocesu saistībā ar iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu, "Jaunā Vienotība" nedēļas nogalē sanāca uz slēgtu sēdi, uz kuru bija aicināts arī Kariņš, taču viņš neieradās.

Partijas valde šodien lēma, ko darīt tālāk un neoficiāla informācija liecina, ka viens no variantiem ir prasīt Kariņa demisiju.

Pašlaik partija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā – gan saistībā ar aplokšņu algu skandālu, gan lidmašīnu līgumreisiem.

Premjerministre Evika Siliņa sacīja, ka viņai saruna ar Kariņu plānota ceturtdien, 28. martā.

""Partiju apvienība" noteikti nav tikai mans vērtējums – par to lai lemj partijas kolēģi, bet attiecībā uz pārējo – es ar viņu tikšos un tad arī skatīsimies tālāk," raidījumam uzsvēra Siliņa.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Kariņa komandējumos, informēja prokuratūrā.

Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus.

Reizē secināts, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.

Jau vēstīts, ka daļā sabiedrības kritiku izpelnījušies Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi. No 2021. līdz 2023. gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai šādi iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar ES segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Siliņa pēc Ģenerālprokuratūras iesnieguma izveidojusi komisiju amatpersonu atbildības vērtēšanai saistībā ar Kariņa Ministru prezidenta laika lidojumiem.

Siliņa paziņojumā presei norāda, ka saņēmusi Ģenerālprokuratūras prokurores iesniegumu par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanas tiesiskumu.

Lai izvērtētu prokurores iesniegumā norādītos apstākļus, kā arī amatpersonu rīcību un atbildību, trešdien, 20. martā, premjerministre uzdevusi Tieslietu ministrijai (TM), Finanšu ministrijai (FM), Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai deleģēt pārstāvjus neatkarīgai dienesta pārbaudes komisijai.

Komisijas vadību un sekretariāta funkcijas nodrošinās TM, informēja Ministru kabinetā.

Ņemot vērā Ģenerālprokuratūras iesniegumā prasīto, Siliņa arī uzdevusi Valsts kancelejai (VK) sadarbībā ar FM un Ārlietu ministriju četru mēnešu laikā izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz precizēt nosacījumus speciālo līgumreisu pakalpojumu izmantošanai.

Tāpat pēc prokurores norādītā Ministru prezidente uzdevusi VK izstrādāt tās iekšējo regulējumu iepirkumu plānošanas, organizēšanas un līgumu izpildes uzraudzības procesa nodrošināšanai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām un par veiktajiem pasākumiem informēt Ģenerālprokuratūru līdz 2024. gada 1. jūlijam.

Tāpat ziņots, ka bijušais partijas "Vienotība" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

llggadējais "Vienotības" biedrs Orleāns, kurš ir arī Mārupes novada domes deputāts, apgalvo, ka algu maksāšana aploksnē sākusies ap 2017.gadu, kad partijai radušās finansiālas grūtības. Saņemot pirmās aplokšņu algas, Orleāns iebildis, taču viņam solīts, ka, partijas finansiālajai situācijai uzlabojoties, tikšot atsākta oficiāla algu maksāšana, kā arī nomaksāti visi nodokļi par iepriekšējo periodu.

Politiķis raidījumam stāstīja, ka papildus oficiālajai algai viņš aploksnē saņēmis 650 eiro. Līdzīgas aploksnes politiķis esot redzējis arī uz citu kolēģu galdiem.

Nesagaidījis solīto nodokļu samaksu, Orleāns esot vērsies gan partijas valdē, gan individuāli pie vadošiem partijas politiķiem, tajā skaitā Kariņa un Siliņas, taču nekādi rezultāti neesot sekojuši.

Neapmierinātajam Orleānam ap gadumiju darbs partijas birojā uzteikts. Pēc tam viņš vērsies tiesā gan pret "Vienotību", gan partiju apvienību "Jaunā vienotība" par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.

Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu Orleāns vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā un Ģenerālprokuratūrā, kā arī Datu valsts inspekcijā par iespējamiem pārkāpumiem personas datu glabāšanā.