22 zemes gabalu pie lidostas "Rīga" privatizācija nav notikusi likumīgi, secināts domes Juridiskās pārvaldes veiktajā šī procesa tiesiskuma izvērtējumā.
Kā trešdien žurnālistus informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), viņš februāra sākumā rosināja izpilddirektoru pārbaudīt privatizācijas procesu un tā tiesiskumu. Šāds solis sekoja pēc tam, kad 6. februārī dome saņēma ģenerālprokurora vēstuli, kurā norādits, ka zemju privatizācija ir prettiesiska un zemesgabali ir jāatgriež pašvaldības īpašumā.
Pārbaudē, kas aptvēra laika posmu no 2006. gada līdz 2022. gadam, secināts, ka privatizācijas process nav noticis tiesiski un 2012. gada lēmums par zemes nodošanu privatizācijai ir atzīstams par prettiesisku, kā arī ir atceļams, jo 2010. gada lēmums ieguldīt zemes gabalus SIA "Rīgas Pilsētbūvnieks" pamatkapitālā, lai varētu celt izstāžu un konferenču centru, izbeidza zemju privatizācijas procesu.
Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītāja Natālija Bulgakova uzsvēra, ka 2007. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu, ka visi 22 zemes gabali ir nododami valstij, taču līdz 2010. gadam valdība nepieņēma atbilstošu lēmumu, kas liktu mainīt zemju īpašnieku.
Savukārt Rīgas izpilddirektors Jānis Lange ir ticies ar Lietuvas investoriem, kas pretendēja uz šiem zemesgabaliem un saņēmis apliecinājumu, ka viņi joprojām ir ieinteresēti zemju iegādei, taču sarunas laikā vēl nebija zināms pārbaudes rezultāts. Nu secināms, ka līguma laušana starp domi un investoru ir neizbēgama, norādīja izpilddirektors.
Jau tuvākajā laikā investoram šis lēmums tiks paziņots, un notiks vienošanās par veidu kā izbeigt līgumu. Lange pieļāva, ka investors varētu arī apstrīdēt lēmumu un tiesāties.
Ķirsis ir uzdevis izpilddirektoram pārbaudi turpināt un vērtēt amatpersonu atbildību šajā privatizācijas procesā.
Tāpat mērs sēdīsies pie viena galda ar satiksmes ministru un lidostas pārstāvjiem, lai izrunātu tālākos soļus. Kā norādīja Ķirsis, pašvaldības nodoms ir šīs zemes atdot valstij, taču valstij ir precīzi jānoformulē mērķi, kam tieši zeme ir nepieciešama. Precīzs pamatojums ir nepieciešams arī iespējamajai tiesvedībai ar investoru, norādīja Ķirsis.
Jau ziņots, ka domes deputāti 6. martā, nolēma atjaunot pašvaldības valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 privatizācijai nodotajiem zemesgabaliem pie lidostas "Rīga", kā arī apturēt teritorijas lokālplānojuma izstrādi.
Rīgas pašvaldībai piederošie neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022. gada 14. aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".
Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.
Rīgas domes deputāti 2010. gadā uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012. gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022. gadā zemesgabalus pārdeva izsolē un 2023.gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.
Iepriekš "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ierosinājis kriminālprocesu par kukuļa došanu saistībā ar zemju privatizāciju pie lidostas "Rīga". Lietā figurē arī bijušais Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods. Iepriekš medijos izskanējis, ka viņš piedāvājis 50 000 eiro kukuli satiksmes ministra padomniekam Jānim Meirānam, lai panāktu vēlamo rezultātu lidostas zemes privatizācijā.
Otrs cilvēks, kam ir tiesības uz aizstāvību, ir uzņēmējs un Lietuvas investoru partneris Pāvels Tomiļins.