Kariņš paziņo par demisiju (plkst.13.36)

Viņš ceturtdien tikās ar ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), lai pārrunātu situāciju saistībā ar Kariņa valdības vadīšanas laikā izmantotajiem privātajiem avioreisiem, dodoties komandējumos.

Pēc tikšanās ar premjerministri Kariņš mediju pārstāvjiem īsā paziņojumā sacīja, ka ir informējis Siliņu par demisiju un viņš no amata atkāpsies 10. aprīlī, kad par viņa atstādināšanu no amata lems Saeima.

Kariņš nesniedza plašākus komentārus un pameta valdības māju.

Savukārt Siliņa pēc tikšanās ar Kariņu pavēstīja, ka saņēmusi ārlietu ministra demisijas rakstu un premjerministre to pieņēmusi. Kariņš ministra amatā vēl būs līdz 10. aprīlim, kad par viņa atstādināšanu no amata lems Saeima, savukārt 12. aprīlī varētu tikt nosaukts nākamais ārlietu ministrs vai ministre. Siliņa sacīja, ka viņai patlaban neesot kandidātu, kas varētu stāties Kariņa vietā.

Siliņa uzsvēra, ka Kariņš ir strādājis ārlietu ministra amatā godprātīgi un viņš ir labi pārstāvējis Latvijas intereses Eiropas Savienībā un NATO. Vērtējot viņa paša lēmumu pamest amatu, premjerministre atzina, ka Kariņš rīkojies kā "kārtīgs Rietumu politiķis", lai noņemtu šaubu ēnu no Ģenerālprokuratūrā sāktās lietas par Kariņa valdīšanas laikā īstenoto praksi komandējumos izmantot privātus avioreisus.

Tāpat Siliņa atgādināja, ka Kariņš kandidēs EP vēlēšanās, tādējādi ļaujot vēlētājiem pašiem vērtēt viņa kā politiķa rīcību, uzņemoties politisko atbildību.

Vaicāta, vai, pametot ārlietu ministra amatu, Kariņš atgriezīsies Saeimā, Siliņa sacīja, ka šis jautājums jāuzdod Kariņam.

Paziņojumā medijiem Saeimas frakcijas JV vadītājs Edmunds Jurēvics atgādina, ka Kariņš teju piecus gadus bija premjers, kas vadīja sarežģītu koalīciju laikā, kad Latvija saskārās ar tādiem izaicinājumiem kā Covid-19 pandēmija, un Krievija uzsāka brutālo karu Ukrainā, neatgriezeniski mainot ģeopolitisko situāciju visā pasaulē.

"Kariņa atkāpšanās no ārlietu ministra amata ir cienīgs un atbildīgs valstsvīra lēmums, lai neļautu oponentiem šo situāciju izmantot uzbrukumiem Siliņas vadītajai valdībai un JV kopumā, lai varam turpināt strādāt un paveikt iesāktos un plānotos darbus," pauž Jurēvics.

Politiķis norāda, ka Kariņš gan kā premjers, gan ārlietu ministrs sekmīgi strādājis un aizstāvējis Latvijas valsts intereses. "Viņš ar savu komandu izcīnījis vēsturiski lielāko ES finansējumu daudzgadu budžeta ciklā, kas šobrīd ļauj attīstīt mūsu valsts ekonomiku. Panācis būtisku atbalstu no ES un NATO Latvijas drošības stiprināšanai un Ukrainai cīņā pret agresoru," norāda Jurēvics.

Viņš secina, ka šādi notikumi jebkuram cilvēkam ir grūts laiks, taču Kariņš ir un būs daļa no JV komandas un Jurēvics ir pārliecināts, ka Kariņš savas zināšanas, pieredzi un enerģiju turpinās ieguldīt, veiksmīgi strādājot Latvijas labā.

Iepriekš Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tā sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu laikā, kad Kariņš bija premjers.

Iepriekš LTV raidījums "Panorāma" vēstīja, ka, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sākto kriminālprocesu, "Jaunā Vienotība" (JV) nedēļas nogalē sanāca uz slēgtu sēdi, uz kuru bija aicināts arī Kariņš, taču viņš neieradās. Partijas valde lēma, ko darīt tālāk, un neoficiāla informācija liecina, ka viens no variantiem ir prasīt Kariņa demisiju.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Kariņa demisijas gadījumā kā viņa aizstājēja izskan Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), kurai ir ilgstoša pieredze ārlietu jomā, iepriekš ieņemot Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatu.

Neskatoties uz darbības apturēšanu vietējā politikā, Kariņš ir JV Eiropas Parlamenta deputāta amata kandidāts.

"Delfi" jau vēstīja, ka pērn opozīcijā esošais politiskais spēks "Apvienotais saraksts" (AS) uzdeva virkni jautājumu par Kariņa valdības vadīšanas laikā praktizēto speciālo avioreisu izmantošanu. Tāpat AS vērsās Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt šo lidojumu pamatotību. Valsts kontrole savu darbu ir veikusi, tomēr ziņojuma publiskošana aizkavējusies, jo Valsts kanceleja to apstrīdējusi.

Pagājušā gada novembrī Valsts kanceleja atbildes vēstulē AS norādīja speciālo gaisa transporta līgumreisu izmaksas par laika posmu no 2019. gada janvāra līdz 2023.gada septembrim, kas segti no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kopējai summai veidojot 600 000 eiro.

Tāpat Valsts kanceleja informēja, ka Eiropas Savienība (ES) kompensē nokļūšanu uz tās organizētām valstu un valdību vadītāju sanāksmēm, proti, Eiropadomi. Valsts kancelejas sagatavotā informācija liecina, ka Kariņš premjerministra amatā ar speciālajiem avioreisiem, kuru izmaksas segusi ES, devies uz kopumā 19 Eiropadomes sēdēm. Eiropai šie reisi trīs gadu periodā izmaksāja 750 000 eiro.