Lielajā piektdienā ticīgie jau tradicionāli devās Ekumeniskajā krusta ceļā Vecrīgas ielās, pārdomājot Kristus krusta nozīmi katra kristieša dzīvē, novēroja portāls "Delfi".
Uzsākot šo krusta ceļu, kurā devās kristīgo konfesiju vadītāji, bruņoto spēku un starptautiskās kaujas grupas karavīri, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs sacīja, ka šajā grūtajā laikā, kad ejam cauri daudziem pārbaudījumiem, un pastāv arī ārēji riski, ir jāatceras, ka nav neviena, kurš nepiedzīvotu ciešanas. Krusta ceļš palīdz saskatīt šo ciešanu jēgu.
Viņš teica, ka visām tām savas dzīves krusta ceļa stacijām, kurām ejam cauri, cauri gāja arī Jēzus Kristus, kurš "aiz mīlestības uz cilvēkiem uzņēmās mūsu grūtības, sāpes un grēka sekas".
Caur vienotību ar Viņu un krusta uzlūkošanu ticībā mums "ir pieeja dievišķajai realitātei, Dieva spēkam, kā arī piedošanai un uzvarai pār ļaunuma spēku un grēku," teica arhibīskaps metropolīts.
Katra no krusta ceļa stacijām palīdz saskatīt šo ciešanu realitāti, kā arī to, ka Dievs ir kopā ar katru no mums šajās ciešanās, teica garīdznieks. Viņš vēlēja, lai katrs šajā krusta ceļā piedzīvo iekšēju atjaunotni.
Aģentūra LETA ziņo, ka šogad krusta ceļā devies aptuveni tūkstotis cilvēku. Pasākumā pulcējušies dažāda vecuma ļaudis, sabiedrībā zināmi cilvēki, kā arī Nacionālo bruņoto spēku karavīri un NATO valstu karavīri.
Kā paziņojumā medijiem iepriekš norādīja pasākuma rīkotāji, šogad Ekumeniskā krusta ceļa pārdomu tēma ir Lūkas evaņģēlija vārdi “Kas grib sekot man, lai ņem savu krustu un seko man. (Lk 9, 23)” un Kristus krusta nozīme katra kristieša dzīvē – “uzvaras, atbrīvošanas, mīlestības, kā arī atsacīšanās, nodošanās, modrības, paļāvības, paklausības, kalpošanas zīme. Iedomāta un izrunāta vārda nozīme”.
Kā ziņots, piektdien, 29. martā, Lielajā piektdienā Vecrīgas ielās jau tradicionāli notiek Ekumeniskais krusta ceļš, kas sākas laukumā pie Saeimas un sv. Jēkaba katedrāles, un kura noslēgums paredzēts Doma laukumā.
Krusta ceļa apstāšanās vietās tiek lasīti Svētie raksti un pārdomāti Jēzus Kristus ciešanu un nāves ceļa notikumi. Krusta ceļa lūgšana ir viena no senākajām kristīgajām lūgšanām.
Krusta ceļš ir Romas katoļu baznīcas lūgšana, ko veido 14 stacijas jeb apstāšanās vietas, un kas ir veltīta Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
Kristīgajā baznīcā Lielā piektdiena tiek pieminēta kā Kristus nāves diena. Šajā dienā parasti dievnamos notiek Krusta ceļa lūgšana, kuras laikā ticīgie pārdomā Jēzus Kristus ceļu līdz Golgātai – vietai, kur Viņš tika piesists krustā.
Pulksten 15 mēdz uzskatīt par Kristus nāves stundu, tāpēc parasti šajā laikā baznīcās notiek dievkalpojumi, kuros tiek lasīti fragmenti no Svētajiem rakstiem par Kristus ciešanām un nāvi, kā arī pagodināts krusts, nometoties tā priekšā ceļos vai noskūpstot to. Pēc tam seko dievgalds. Šī ir vienīgā diena gadā, kad katoļu Baznīcā netiek svinēta Svētā Mise. Pēc dievkalpojuma ticīgie atkal ir aicināti lūgties individuāli līdz Lielās sestdienas vakaram.
Īss foto ieskats 2023. gada krusta ceļā, kad sanākušie vienojās kopīgā lūgšanā par mieru, par Latviju un ikvienu cilvēku, par to, lai situācija Ukrainā atrod risinājumu, un par Krievijas atjēgšanos no kara neprāta, pieejams šeit.