Spried ar DELFI: Zanda Kalniņa-Lukaševica, Edgars Tavars, Roberts Zīle, Viktors Valainis, Edmunds Cepurītis - 6
Foto: DELFI

Saeimas priekšsēdētājas biedre, bijusī Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) ir izsverama kandidāte ārlietu ministra amatam, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot iespējamos ārlietu ministra amata kandidātus.

Uz jautājumu, vai atkāpties bijis pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lēmums, vai arī "viņam tika palūgts", Siliņa atbildēja, ka tas esot bijis viņa paša lēmums.

Runājot par to, kad varētu tikt lemts par jauno ārlietu ministru, Siliņa norādīja, ka 11. aprīlī notiks Saeimas sēde, kas arī ir "pirmais datums", kad šis jautājums varētu tikt skatīts.

Vienlaikus premjere akcentēja, ka par to, kas būs jaunais ārlietu ministrs, vēl ir jālemj.

Komentējot izskanējušo Kalniņas-Lukaševicas vārdu ārlietu ministra amatā, Siliņa norādīja, ka viņa ir izsverama kandidāte, tāpat izsverams esot Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV), jo arī viņš vēsturiski bijis viens no līderiem.

Siliņa gan akcentēja, ka par to, kas būs jaunais ārlietu ministrs, tiks lemts, norādot, ka pašlaik skaidrības par to, kuru personu varētu virzīt ministra amatam, neesot.

"Iedodiet mums mazliet vairāk laika," teica Siliņa, norādot, ka bezpartejisks kandidāts ārlietu ministra amatam nebūs, jo partijas iekšienē esot gana spēcīgi kandidāti.

Kā ziņots, Kariņš pagājušajā ceturtdienā pēc tikšanās ar premjerministri Siliņu paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata. Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10. aprīlī.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021. gada līdz 2023. gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Tāpat nesen Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!