Azartspēļu organizēšanas ierobežojumi Rīgā neatbilst Satversmei, secina ST

Jau rakstīts, ka ST lieta ierosināta pēc kompāniju SIA "Olympic Casino Latvia", SIA "Alfor" un SIA "Joker LTD" pieteikumiem.

Uzņēmumi lūdza ST izvērtēt Rīgas teritorijas plānojuma jeb teritorijas izmantošanas un apbūves saistošo noteikumu 6.8. punkta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

Apstrīdētā norma paredz, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā liegums turpināt uz licences pamata īstenoto azartspēļu nozares komercdarbības veidu visā Rīgas administratīvajā teritorijā pārkāpjot Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un ierobežojot Satversmes 105. panta pirmajā, otrajā un trešajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu.

Kā informē ST, tiesa atzinusi, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

Attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem un citām personām, kas uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ST atzina apstrīdēto normu par spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

ST secināja, ka, nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos.

ST atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi.

Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

ST secināja, ka pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc teritorijas plānojuma funkcionālajos zonējumos, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas atļautās izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta.

Tāpat ST atzina, ka teritorijas plānojuma izstrādes procesā azartspēļu organizēšanas ierobežojumam jābūt pamatotam ar konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu.

ST arī uzsvēra, ka pašvaldībai, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, ir jānodrošina, no vienas puses, Satversmes 105. pantā un citās Satversmes normās komersantiem garantēto pamattiesību ievērošana un, no otras puses, personu tiesību aizsardzība, mazinot iespējamo azartspēļu atkarības risku rašanos.

Ievērojot Azartspēļu likumā noteikto teritoriju izvērtēšanas principu, pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā ir jāizvērtē, piemēram, konkrētās teritorijas apbūve un infrastruktūras objektu izvietojums, apdzīvotības blīvums, iedzīvotāju un komersantu intereses un citi būtiski aspekti, kas var būt par pamatu azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai.

Papildu Azartspēļu likumā noteiktajiem ierobežojumiem organizēt azartspēles, izvērtējot konkrētās teritorijas apbūvi un infrastruktūras objektu izvietojumu, pašvaldība var liegt azartspēļu organizēšanu, piemēram, izglītības, kultūras, sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļu laukumu tuvumā.

Tāpat azartspēļu organizēšanas ierobežojumus pēc attiecīgā izvērtējuma var noteikt teritorijās, kur ir augsta sabiedrības kustības intensitāte, piemēram, sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā, kā arī mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās.

Pirms azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanas visā Rīgas administratīvajā teritorijā pašvaldība šādu izvērtējumu nav veikusi.

Vienlaikus ST atzina, ka teritorijas plānošanas procesā, nosakot konkrētu azartspēļu komercdarbības veidu ierobežojumus, nav racionāli un lietderīgi veikt individuālu katras vietas izvērtējumu.

Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums neatbilst iepriekšminētajām Satversmes normām.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) paziņojumā norāda, ka Rīgas dome respektē Satversmes tiesas spriedumu, vienlaikus pašvaldības speciālisti strādās pie risinājumiem, lai izveidotu no azartspēlēm brīvu pilsētu. "Tas prasīs nedaudz vairāk laika, bet mēs to darīsim," saka Ķirsis.

Savukārt domes vicemēre LInda Ozola (KR) pauž, ka iedzīvotāju veselība un labbūtība ir vērtējama augstāk par azartspēļu biznesa interesēm, tāpēc pašvaldība izmantos citus tiesiskos instrumentus, lai sasniegtu mērķi.

Kā norāda domē, Satversmes tiesas spriedums neietekmē jau slēgtās spēļu zāles Rīgas centrā.

Kā ziņots, ST lietu sākotnēji bija nolēmusi izskatīt rakstveida procesā, taču pēcāk nolemts to izskatīt pilnā tiesas sastāvā.

Rīgas dome 2018. gadā nolēma galvaspilsētā likvidēt 42 azartspēļu zāles, kas atrodas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kā arī jauktas apbūves teritorijā. Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām.

Azartspēļu zāļu īpašnieki vērsās tiesā pret pašvaldību, bet ST domes noteiktos ierobežojumus atzina par pamatlikumam atbilstošiem.

Savukārt, lai slēgtu azartspēļu zāles visā pilsētas teritorijā, pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021. gadā pieņemtajā jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā.

Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), tādējādi kavējot arī azartspēļu vietu slēgšanu. Taču nākamais ministrs Māris Sprindžuks (AS) šo lēmums atcēla un Rīgas pašvaldība 2023. gada septembrī anulēja 139 atļaujas azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra.

Šīs azartspēļu vietas jāslēdz piecu gadu laikā, atgādina LETA.

Pašvaldībā norādīja, ka tādējādi sabiedrība tiks aizsargāta no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes.

Vēl pirms ST sprieduma Rīgas domē norādīja, ka tad, ja ST spriedums būs nelabvēlīgs pašvaldībai, tad tai būs jāatceļ iepriekš izdotie domes lēmumi un 139 spēļu zāles varēs turpināt darbu, tās nebūs jāaizver. Tiesa, pašvaldība varētu lemt par jaunu noteikumu ierosināšanu.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) iepriekš pauda uzskatu, ka tiek pārkāptas komersantu tiesības uz īpašumu, tiesiskās paļāvības princips, kā arī ārvalstu investoru tiesības.

Pēc šīsdienas sprieduma LSBA izplatīja paziņojumu medijiem norādot, ka atzinīgi vērtē ST nolēmumu lietā par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgas administratīvajā teritorijā un "pauž gandarījumu par tiesiskuma uzvaru pār populismu".

Paziņojumā norādīts: "kaut arī Rīgas dome pieņēma lēmumu anulēt atļaujas azartspēļu komersantiem, nesagaidot ST spriedumu, šodien tiesiskums ir uzvarējis. Normu, uz kuras balstījās Rīgas domes deputāti, tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei, turklāt tiesas nolēmums stājās spēkā no tā parakstīšanas brīža – šodienas, tādēļ Rīgas domei nekavējoties jāpārskata administratīvie akti par licenču anulēšanu".

Asociācija paziņojumā pauž pārliecību, ka spriedums kārtējo reizi atgādina: pašvaldību deputāti, piedaloties balsojumā, nedrīkst vadīties tikai pēc "sirdsapziņas" vai politiskās pārliecības, jo ir jāvērtē, kādas tiesiskās un ekonomiskās sekas balsojums var radīt – politiski jautājumi ir jānodala no tādiem, kas izlemjami administratīvā kārtībā un kuriem ir jābūt likumīgi pamatotiem.