'Pamattiesību ierobežojums – jāpamato', ST skaidro spriedumu Rīgas azartspēļu lietā

Laviņš žurnālistiem preses konferencē sacīja, ka Rīgas dome (RD), pieņemot apstrīdēto noteikumu punktu, to nav pietiekami pamatojusi.

Viņš gan uzsvēra, ka ST lietā bija pierādījumi, ka azartspēles var veicināt atkarības, un tas negatīvi var ietekmēt gan cilvēku attīstību, gan labbūtību. Turklāt ST arī apzinās šādas atkarības negatīvās sekas. Tomēr ST ņēma vērā, ka azartspēļu organizēšana ir Latvijā legāls komercdarbības veids, ko likumdevējs nav aizliedzis, bet gan regulē ar normatīvajiem aktiem.

Laviņš uzsvēra, ka Rīgas dome ierobežojumus noteica nevis saistošajos noteikumos, bet gan teritorijas plānojumā, un argumentēja, ka ir jābūt atšķirīgai pieejai, un pašvaldība var noteikt ierobežojumus ar teritorijas plānojumu. ST šādai argumentācijai nepiekrita, akcentēja Laviņš. ST šādai argumentācijai nepiekrita, akcentēja Laviņš.

"Mums ir jāņem vērā, ka likumdevējs nav aizliedzis valstī azartspēles," Laviņš rosināja, sakot, ka komersanti bija saņēmuši licences un noteiktās vietās arī atļaujas azartspēles rīkot. Ja reiz pamattiesības uz īpašumu tiek ierobežotas, tad demokrātiskā un tiesiskā valstī ir prasība pamatot šo ierobežojumu, sacīja jurists.

ST priekšsēdētāja vietniece tiesnese Irēna Kucina žurnālistiem sacīja, ka teritorijas plānojums pēc savas būtības ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošana – pašvaldība noteic funkcionālās zonas, lai parādītu un nodalītu teritorijas funkcijas un pazīmes, un noteiktu teritorijas izmantošanas veidus. Komercdarbība kā teritorijas izmantošanas veids ir paredzēta teritorijas plānojumā. Azartspēles ir viens no komercdarbības veidiem, kas atļauti Latvijā, tāpēc pašvaldībai ir pienākums pamatot, kāpēc konkrētajā zonējumā azartspēļu rīkošana tiek aizliegta.

Tāpēc tieši pašvaldībai ir nepieciešams sniegt konkrētās zonas izvērtējumu.