Latvija apņemas samazināt pārtikas un tekstila atkritumus

VARAM portālu "Delfi" informēja, ka pozīcijā ir ietvertas Latvijas galvenās intereses par jautājumiem saistībā ar pārtikas atkritumu un tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu.

Lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķrādītāju un līdz 2030. gadam uz pusi samazinātu pārtikas atkritumu apjomu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patēriņa līmeņos, un samazinātu pārtikas zudumus ražošanas un piegādes ķēdēs, Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums paredz noteikt dalībvalstīm skaidru atbildību par pārtikas atkritumu samazināšanas paātrināšanu. VARAM norāda, ka 53% no pārtikas atkritumiem ES rodas mājsaimniecībās.

Ar izmaiņām paredzēts noteikt, ka līdz 2030. gadam dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai samazinātu mājsaimniecībās, tirdzniecībā un restorānos un citā pārtikas piegādē radīto atkritumu daudzumu par 30%.

Attiecībā uz tekstila atkritumiem, EK priekšlikuma mērķis ir uzlabot tekstila atkritumu apsaimniekošanu, prioritāti piešķirot atkritumu neradīšanai, tekstilizstrādājumu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, un īstenot principu "piesārņotājs maksā", ieviešot ražotāja paplašināto atbildību par tekstilizstrādājumiem.

Dati liecina, ka ES gadā rodas 12,6 miljoni tonnu tekstilatkritumu (apģērbi un apavi, mājas tekstilizstrādājumi, tehniskie tekstilizstrādājumi, kā arī pēcprūpniecības un pirmspatēriņa atkritumi), no kuriem 5,2 miljoni tonnu ir apģērbi un apavi. Tikai 22% no pēcpatēriņa tekstilatkritumiem tiek savākti atsevišķi atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. 2021. gadā ES tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas ražošanas tirgu veidoja aptuveni 226 600 uzņēmumu, kuros strādā 1,7 miljoni darbinieku un kuru bruto apgrozījums ir 191 miljards eiro.

Kopējais tekstila atkritumu apjoms 2021. gadā Latvijā bija 31 112 tonnas. 2021. gadā Latvijā ievestais tekstila atkritumu apjoms bija gandrīz desmit reizes lielāks par Latvijā savākto tekstila atkritumu apjomu. 2021. gadā Latvijas atkritumu poligonos tika apglabātas 317 tonnas tekstila atkritumu.

VARAM norādīja, ka Latvijā ir ievērojams lietoto tekstilpreču, kas ievestas no citām valstīm, īpatsvars - lietotas tekstilpreces ir 25% no kopējā tekstilpreču apjoma. Tāpēc nacionālajā pozīcijā teikts, ka direktīvas projekta prasībām jāattiecas arī uz lietoto tekstilizstrādājumu laišanu tirgū un darīšanu pieejamu tirgū.

Tāpat VARAM atzīst, ka Latvijai ir svarīgi, lai būtu noteikts, kā ražotāju atbildības sistēmas sadarbojas ar sociālajiem uzņēmumiem, sociāli ekonomiskām vienībām, atkritumu apsaimniekošanas komersantiem, pašvaldībām un to izveidotām atkritumu apsaimniekošanas sistēmām un brīvprātīgiem savākšanas punktiem.

VARAM Valsts sekretāra vietnieka vides aizsardzības jautājumos pienākumu izpildītāja Rudīte Vesere norādīja, ka Latvijas nacionālā pozīcija sagatavota, sadarbojoties gan ar nozaru ministrijām, gan ar nevalstiskā sektora un uzņēmēju pārstāvjiem.

"Latvija kopumā atbalsta priekšlikuma virzību, un atzīst to par būtisku rīku, lai samazinātu resursietilpīgo nozaru ietekmi uz vidi. Latvijas prioritāte sarunās par pārtikas atkritumu un tekstilizstrādājumu atkritumu apjomu samazināšanu un apsaimniekošanu ir skaidru un precīzu prasību noteikšana ražotājiem, tirgotājiem un sabiedrībai kopumā. Pārejot uz aprites ekonomikas modeli, sabiedrībai kopumā ir būtiski jāmaina savi patēriņa paradumi," pauž Vesere.