Par speciālo avioreisu nodrošināšanu bijušajam premjerministram Krišjānim Kariņam (JV) atbildīgs ir pats premjers un viņa birojs, izriet no Jāņa Citskovska vadītās Valsts kancelejas izplatītā paziņojuma medijiem.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka laika posmā no 2021. gada līdz 2023. gadam toreizējā premjera Kariņa speciālo avioreisu nodrošināšanai nelikumīgi izlietoti vismaz 222 000 eiro no valsts budžeta, bet neekonomiski – vismaz 324 000 eiro no Eiropas Savienības (ES) budžeta, secinājusi Valsts kontrole.
Revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan Ministru prezidents, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja.
Valsts kontroles ieskatā, ir vērtējama visu iesaistīto personu atbildība par pieņemtajiem lēmumiem izmantot speciālos lidojumus.
Savukārt Valsts kanceleja paziņojumā medijiem atzīst, ka revīzijas procesā Valsts kanceleja skaidroja Valsts kontrolei, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē.
Kariņa valdīšanas laikā viņa biroju vadīja Jānis Patmalnieks (JV), kurš patlaban ievēlēts 14. Saeimā. Viņš arī pildīja premjerministres Evikas Siliņas (JV) parlamentārā sekretāra pienākumus, tomēr pagājušajā nedēļā Siliņa paziņoja par parlamentārā sekretāra nomaiņu. Pati Siliņa iepriekšējā Saeimas sasaukumā bija Kariņa parlamentārā sekretāre. Tāpat Kariņa birojā iepriekš darbojās Ieva Zīberga, kura patlaban ieņem Siliņas biroja vadītājas amatu.
"Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Valsts kancelejas kompetencē neietilpst premjerministra dienaskārtības plānošana," norāda Valsts kancelejā.
Tāpat Valsts kancelejā pauž, ka Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem sazinājās tieši.
"Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējās un apstiprināja un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informēja Valsts kancelejas direktoru. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies," vēsta Valsts kanceleja.
Iestādē arī norāda, ka tās kompetence ir nodrošināt Ministru kabineta, Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja darbam nepieciešamos apstākļus. Jau revīzijas laikā ir uzsākts darbs, lai uzlabotu iestādes procesus, kas ļaus turpmāk rūpīgi vērtēt iespējamās transporta alternatīvas un izvēlēties attiecīgajā situācijā ekonomiskākos risinājumus, kā arī padarīt sabiedrībai pieejamu skaidru informāciju par amatpersonu komandējumiem un to izmaksām.
Valsts kanceleja pateicas Valsts kontrolei par sadarbības rezultātā formulētajiem ieteikumiem.
Tāpat paziņojumā medijiem Valsts kanceleja skaidro "politiķa atbildības duālo dabu", proti, Ministru prezidents ir amatpersona, kas demokrātiskā procesā amatā nonāk, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem, tātad darbojas Ministru kabineta iekārtas likuma noteiktajās kompetencēs, tajā pašā laikā Ministru prezidents (līdzīgi kā ministrs ministrijā) ir arī Valsts kancelejas politiskais vadītājs.
"Taču politiskā vadītāja atbildība nav tikai politiska. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 19. un 20. pants, kā arī 37. pants nosaka, ka politiskajam vadītājam ir tiesības pārņemt savā kompetencē amatpersonas lietu, tādējādi pilnībā uzņemoties par savu rīcību (darbību un lēmumiem) valsts pārvaldes ierēdņa vai darbinieka atbildību," skaidroja Valsts kancelejā.
Iestādes ieskatā, Valsts kontroles revīzijas starpziņojums parāda, ka izvēli par komandējuma vajadzībām nepieciešamo transportu, tai skaitā līgumreisus, ir izdarījis un pasūtījumu veicis tieši Ministru prezidenta birojs.
"Līdz ar to skaidrot reisu izvēles apsvērumus un atbildēt par līdzekļu izlietojumu Ministru prezidenta funkciju nodrošināšanai šādos gadījumos var tieši Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs, jo viņu rīcība faktiski atbilda Valsts pārvaldes iekārtas likuma 19., 20. un 37. panta regulējumam," pauž Valsts kancelejā.
Valsts kanceleja ir apkopojusi un skaidrojusi Valsts kontrolei Ministru prezidenta komandējumu organizēšanas procesu un pēc nepieciešamības sniegs visu nepieciešamo informāciju tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kura atbildībā ir kriminālprocess par faktu, ka Ministru prezidenta komandējuma nodrošināšanai ir izmantoti speciālie lidojumi. Valsts kanceleja uzsver, ka noskaidrot pilnīgus apstākļus un iesaistīto faktiskās atbildības ir valsts pārvaldes un sabiedrības kopējās interesēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
