Aizliegums audzēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei atbilst Satversmei

ST vērtēja 2022. gada 22. septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3. panta atbilstību Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam.

Apstrīdētās normas noteic, ka no 2028. gada 1. janvāra lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana ir aizliegta, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

Ar konstitucionālajām sūdzībām ST vērsās SIA "Baltic Devon Mink", SIA "Gauja AB" un Nīderlandē reģistrētais komersants "Van Ansem Participaties B.V", kas audzē un tur ūdeles un lapsas kažokādu ieguvei.

Izskatot lietu, ST secināja, ka apstrīdētās normas pieteikumu iesniedzējiem gan ierobežo Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu, taču minētais ierobežojums noteikts ar mērķi aizsargāt sabiedrības tikumību, sabiedrības labklājību, kā arī citu cilvēku tiesības.

ST uzsvēra, ka dzīvnieku kā jutīgu būtņu pasargāšana no nevajadzīgām ciešanām ir demokrātiskas sabiedrības vērtība. Mūsdienu sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību.

Tāpat konstiticionālā tiesa atzina, ka ikviens dzīvnieks pats par sevi ir vērtība un sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nodarīt dzīvniekam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.

Ar apstrīdētajām normām sabiedrības tikumība tiek aizsargāta tādējādi, ka tiek aizliegta ciešanu radīšana dzīvniekiem, kuru audzēšanas un turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

Šis aizliegums atspoguļo to, kā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem. Tas, kas kādreiz tika uzskatīts par morāli pieņemamu un tādējādi arī tikumisku, pēc zināma laika var tāds vairs nebūt. Mūsdienu sabiedrībā dzīvnieki tiek uztverti ne tikai kā īpašuma objekti, bet gan kā jutīgas būtnes, secināja ST.

ST spriedumā atzina, ka dzīvnieki jau paši par sevi ir vērtība neatkarīgi no tā, vai kādam ir vai nav noderīgi. Tādējādi dzīvnieku audzēšana un turēšana, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, ir neētiska un mūsdienu sabiedrības vērtībām neatbilstoša.

Ņemot vērā minēto, ST uzsvēra, ka sabiedrības interese par morālu un ētiski pareizu izturēšanos pret dzīvniekiem ir būtiskāka nekā atsevišķu komersantu tiesības un intereses.

ST arī norādīja, ka labumu no pamattiesību ierobežojuma gūs visa sabiedrība, turklāt šis labums tiks gūts daudzējādos aspektos, jo attiecīgais aizliegums pasargās gan cilvēkus no dzīvnieku pārnēsātām slimībām, gan arī patērētājus un kažokzvēru audzētavu darbiniekus no slimībām, ko var izraisīt ķimikālijas, ar kurām tiek apstrādātas kažokādas.

Turklāt ar apstrīdētajām normām tiks aizliegta tāda komercdarbība, kas kaitē videi un līdz ar to aizskar citu cilvēku tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Vērtējot pieteikumu iesniedzēju izvirzītos argumentus par nepieciešamību noteikt garāku pārejas periodu vai piešķirt kompensācijas, ST norādīja, ka likumdevēja lēmums par piecu gadu pārejas perioda noteikšanu uz jauno tiesisko regulējumu nav bijis patvaļīgs un tam par pamatu bijuši racionāli un saprātīgi apsvērumi.

Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma ir lielāks nekā pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas.

Turklāt likumdevējs ir līdzsvarojis sabiedrības intereses un kažokzvēru audzētāju tiesisko paļāvību, atliekot jaunā regulējuma spēkā stāšanos līdz 2028. gada 1. janvārim.

Spriedums stājies spēkā tā publicēšanas dienā un nav pārsūdzams.

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītāja Katrīna Krīgere uzsver, ka šis ST nolēmums ir vēsturisks – tas "skaidri parāda, ka dažu biznesmeņu vēlme pelnīt nevar tikt stādīta augstāk par sabiedrības interesēm uz dzīvnieku aizsardzību".

"Dzīvnieku audzēšana kažokādām ir klajā pretrunā ar mūsu cilvēcību un cieņu pret dzīvniekiem kā jūtošām būtnēm. Tāpēc šis Satversmes tiesas lēmums ir taisnības uzvara un priecīgs notikums visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem rūp dzīvnieki," akcentē Krīgere.