Valodnieces Aigas Veckalnes veidotajā brošūrā "Iekļaujošas valodas ceļvedis" sniegtie ieteikumi izvairīties no noteiktu vārdu un frāžu lietošanas latviešu valodā, kas pamatoti ar apgalvojumu “cieņas, iecietības, pieklājības un iejūtības valodā nevar būt par daudz”, vērtējami ārkārtīgi kritiski, secinājusi Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija.
“Tie drīzāk uzskatāmi par vārda brīvības ierobežojumu un pat veselā saprāta apdraudējumu, jo piedāvā aizstāt vairākus latviešu valodā lietotus jēdzienus, terminus un nosaukumus ar formas un nozīmes ziņā neatbilstošiem apzīmējumiem,” paziņojumā norādījis VVC.
VVC norāda, ka Latviešu valodas ekspertu komisija 10. aprīļa sēdē izvērtēja Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka šis ir vienas autores subjektīvs viedoklis, kurš nav ne aprobēts, ne saskaņots ar kādu no kompetentajām institūcijām – VVC Latviešu valodas ekspertu komisiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju vai Latviešu valodas aģentūru.
Tāpat ceļvedis veidots, mehāniski apkopojot dažādos avotos pieejamo informāciju par iekļaujošu komunikāciju citās valodās un nekorektā veidā to attiecinot uz latviešu valodu kopumā un atsevišķiem tās funkcionālajiem stiliem.
Cieņpilna attieksme pret citām personām nav panākama ar šāda veida vadlīnijām un valodas manipulāciju, jo cieņa ir audzināšanas, attiecību un situācijas noteiktās pieklājības jautājums, savukārt iekļaujošajai pieejai jābūt tādai, kas nedeformē valodas struktūras un pasaules uztveri, uzsvērusi VVC Latviešu valodas ekspertu komisija.
Jau rakstīts, ka brošūrā izstāstīts, kad vajadzētu izvairīties lietot, piemēram, vārdus "tēvs" un "māte", kā arī kādus vārdus labāk izmantot apzīmējuma "krievvalodīgais" vietā.
16 lapaspuses biezo brošūru jebkurš interesents var lejuplādēt mājaslapā Pieturzīmes.lv.
"Cieņpilna komunikācija ir arvien aktuālāks jautājums, un spējam labāk pamanīt, kurā brīdī mūsu vai citu valodā iezogas aizspriedumi un stereotipi. Mācāmies iekļaut un nediskriminēt. Tas vairs nav jautājums, ko ignorējam," paziņojumā presei norādīja Veckalne.
Rokasgrāmatā ietvertas vairākas iekļaujošas valodas tēmas, piemēram, iekļaujošas jeb cieņpilnas komunikācijas definīcija, dažādi valodas lietojuma piemēri, no kuriem vajadzētu izvairīties, padomi, kā būt iekļaujošam un tamlīdzīgi.
Grāmatas autore norāda, ka iekļaujošā saziņā ir jāvairās no iesīkstējušiem stereotipiem, kā arī nebūtiskām vai vērtējošām piezīmēm par vecumu. Piemēram, nevajadzētu teikt "Neskatoties uz vecumu/gadiem" un "Vecumam (ne)atbilstošā apģērbā". Savukārt vārdu salikumu "cienījama vecuma" būtu jāaizstāj ar formulējumu "[gados] vecāks/vecāka gadagājuma". Nebūtu labi arī teikt "veci ļaudis", bet gan "cilvēki virs 65 gadu vecuma", "vecāki cilvēki" un "seniori". Veckalne gan piebilst, ka ne visiem vārds "seniori" ir pieņemams.
Runājot par slimībām un invaliditāti, autore uzsver, ka ir jāizvairās no diagnozes minēšanas lamuvārda nozīmē, piemēram, "daunis", "šizofrēniķis", "psihs", "trakais", "idiots" un tamlīdzīgi. Vārdus "cieš no" būtu jāaizstāj ar "slimo", bet "sirgst ar" jāaizvieto ar "persona, kam ir". Tāpat, autoresprāt, vārds "upuris" nav iekļaujošs, un tas ir jāaizstāj ar vārdiem "ir piedzīvojis".
Īso vārdu "autists" labāk būtu aizstāt ar virknējumu "cilvēks ar autiskā spektra traucējumiem" vai "cilvēks ar autismu", savukārt vārdu "invalīds" ar "cilvēks ar invaliditāti". Attiecīgi "invalīda apliecība" pareizi būtu "invaliditātes apliecība".
Brošūras nodaļā "Dzimums un dzimumidentitāte" Aiga Veckalne uzsver, ka dzimumneitrāla valoda ir veids, kā izvairīties no vārdiem un frāzēm, kas varētu izslēgt, diskriminēt vai pazemot. Tādēļ turpmāk būtu jāvairās teikt "Esi vecis!", "Tu kaujies kā meitene!", "daiļais dzimums", "Tu nu gan esi blondīne!" un tamlīdzīgi.
Autore vairākos piemēros rāda, ka iekļaujošā valodā vajadzētu izvairīties no frāzēm, no kurām var saprast, kādu dzimumu runātājs savā sakāmajā ir domājis. Piemēram, frāze "Jūs tiksiet uzaicināts/uzaicināta", jāaizstāj ar "Jūs uzaicinās", savukārt vietniekvārdi "viņš vai viņa", "viņš/viņa" būtu jāaizstāj ar "persona". Tāpat nebūtu labi teikt "abu dzimumu pārstāvji", bet gan "visu dzimumu pārstāvji". Veckalne arī iesaka neteikt "Labdien, dāmas un kungi!", bet gan "Labdien, cienījamie viesi!".
Lai veicinātu iekļautību, autore ir radījusi jaunus nebināros vietniekvārdus "viš" un "viņo", ar kuriem uzrunāt personas, kas negrib saukties par "viņš" vai "viņa". "Latviešu valodā vairākām vārdšķirām ir divas dzimtes, tādēļ tikai nebināra vietniekvārda ieviešana nav pietiekams risinājums, taču tas ir labs sākums. Vienmēr ieklausies, kuru vietniekvārdu lūdz izmantot tavi sarunbiedri," norāda rokasgrāmatas autore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
