Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (P), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu valodā, pretēji Nacionālās drošības koncepcijā norādītajam, portālu "Delfi" informēja NA. Tomēr Logina šos pārmetumus kategoriski noraida.
Politiskais spēks atgādina, ka Nacionālās drošības koncepcija, kas apstiprināta 2023. gada septembrī, paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt latviešu valodā, pārstājot finansēt saturu krievu valodā un veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai.
"Turpretī kultūras ministre vairākkārt publiski paudusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina krieviski arī pēc 2026. gada 1. janvāra, pretēji koncepcijā noteiktajam," norāda NA.
Politiskā spēka līderis Raivis Dzintars pauž, ka kultūras ministre ir izteikusi apņemšanos nepildīt Nacionālās drošības koncepcijā noteikto, tā apšaubot ne vien pašu koncepciju, bet arī to institūciju kompetenci, kas atbild par valsts drošību.
"Nav pieļaujams, ka tiek ignorēts drošības risku izvērtējums un apdraudēta informatīvā telpa, īpaši esošajā drošības situācijā," uzsver Dzintars.
NA atgādina, ka koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu valsts politiku un mazinot apdraudējumu nacionālajai drošībai.
NA ieskatā, kultūras ministres attieksme nav savienojama ar profesionālu un veiksmīgu mediju telpas attīstību valstī, kas ir viens no būtiskākajiem aspektiem vienotas informatīvās telpas nodrošināšanā.
Logina portālam "Delfi" kategoriski noraidīja NA izteiktos pārmetumus. "Politiskā spēka demisijas pieprasījumā paustie argumenti ir viņu interpretācija par publiski izskanējušo informāciju. Vēlos arī atgādināt, ka kultūras ministre nelemj par krievu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos. Jautājums par mazākumtautību valodu satura apjomu ir SEPLP un sabiedrisko mediju kompetencē," pauda ministre.
Viņa norādīja, ka Kultūras ministrija pievienojas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un SEPLP redzējumam, ka krievu valodas kā dominējošās mazākumtautību valodas loma sabiedriskajos medijos ir jāmazina. "Taču krievu valodai kā mazākumtautību valodai tāpat kā ukraiņu un baltkrievu valodām ir jābūt pārstāvētai sabiedriskajos medijos," piebilda ministre.
Portāls "Delfi" jau vēstīja koncepcijas punkts par krievu valodas liegumu sabiedriskajos medijos bija pārsteigums ne tikai šīs jomas uzraugošajai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) un Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentam. Kā izriet no "Delfi" noskaidrotā – tas izbrīna arī daļu no politiķiem, kuri paši šo lēmumu pieņēma.
Jau rakstīts, ka Seima 2023. gada 28. septembrī ar 68 balsīm "par", bet desmit balsīm "pret" atbalstīja valdības izstrādāto Nacionālās drošības koncepciju, kuras viens no punktiem paredz, ka sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada 1. janvāra jāraida tikai valsts valodā.
Dažas dienas pirms Saeimas balsojuma, 25. septembrī, kultūras ministre Agnese Logina (P) raidījumā "Spried ar Delfi" pauda, ka šis ir drošības jautājums, un mēs nevaram pieņemt, ka 2026. gadā mums vairs nebūs nepieciešamības runāt pārbaudītu informāciju krievu valodā. Viņa norādīja, ka neplāno īstenot pašas pārstāvētās valdības nupat atbalstīto plānu no 2026. gada pārtraukt finansēt sabiedriskos medijus krievu valodā.
Pēc šiem izteikumiem NA un "Apvienotais saraksts" (AS) aicināja Loginu tos skaidrot. Ministres sagatavotā atbilde NA neapmierināja un pērn 26. oktobrī notikušajā Saeimas sēdē starp NA un "Progresīvajiem" izvērsās asāka vārdu apmaiņa.
"Mēs nesaņēmām atbildi uz galveno jautājumu – vai Kultūras ministrija piekrīt tam, kas ir rakstījis drošības koncepcijā, proti, ka no 2026. gada Latvijas sabiedriskie mediji pāriet uz latviešu valodu, bet vairs neraida krieviski," uzsvēra deputāts Edvīns Šnore (NA). Viņam radies iespaids, ka nevis tiek meklēts veids, kā realizēt koncepcijā rakstīto, bet gan tiek meklēt iegansti, kā to apiet.
Savukārt "Progresīvo" pārstāvis Atis Švinka uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks atbalsta Nacionālās drošības koncepciju. "Mēs piekrītam koncepcijas mērķim, arī kultūras ministre tam piekrīt, ka sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt latviešu valodā, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvai telpai. Lai stiprinātu vietējo mediju telpu, jāturpina atbalstīt kvalitatīvs, uzticams saturs latviešu valodā, kvalitatīvs vietējais saturs vienlaikus samazina ārējās propagandas ietekmes riskus un palielina sabiedrības uzticēšanos vietējiem medijiem," uzsvēra Švinka.
Tāpat viņš vērsās pie NA deputātiem, vaicājot, vai šis politiskais spēks atbalsta Nacionālās drošības koncepciju, proti, sadaļu par valsts enerģētisko neatkarību. Viņš citēja koncepcijā minēto apņemšanos līdz 2030. gadam īstenot Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja elektrostaciju kopprojektu "Elwind", kura ietvaros plānots izveidot divus vēja elektrostaciju parkus.
Švinka norādīja, ka eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA) iestājas pret atkrastes vēja parka būvniecību Jūrkalnē, jo viņš "savā īpašumā neredzēs saulrietu". Švinka piebilda, ka pret vēja parku Jūrkalnē iestājies arī Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš (NA). "Jūs iestājaties pret Nacionālās drošības koncepciju," secināja Švinka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
