'Cīnītāja un drosmīga sieviete' – Siliņa ārlietu ministra amatam izvirza diplomāti Braži

Vēl sestdien Siliņa atturējās tieši komentēt informāciju par Bražes izvirzīšanu, taču pauda, ka uzrunājusi "esošajai starptautiskajai un drošības situācijai atbilstošu kandidātu ārlietu ministra amatam – profesionāli ar plašu pieredzi un zināšanām ārlietu jomā".

Siliņa preses konferencē paziņoja, ka ministres amatam tiek virzīta Braže, kura ārlietu dienestā strādā kopš 1993. gada. Premjerministre Braži raksturoja vārdiem – "viņa ir cīnītāja un drosmīga sieviete, kas guvusi plašu starptautisku pieredzi".

"Bražes pievienošanās Ministru kabinetam šajā laikā ir spēcīgs signāls, ka par ārpolitiku domājam nopietni," uzsvēra Siliņa. Viņa pauda gandarījumu, ka ārlietu ministres amatam izdevies atrast cilvēku kas gatavs uzņemties Ārlietu ministrijas (ĀM) vadību situācijā, kad nav laika ieskrieties pienākumu pildīšanai.

"Braže pazīst ĀM, ārlietu dienestu un zināmā mērā pazīst politiku. Mums ir ministre, kas jau ar pirmo dienu dos profesionālus padomus un skaidrus uzdevumus ārlietu dienestam," sacīja Siliņa.

Siliņa sacīja, ka viņa Braži šim amatam uzrunājusi pagājušajā nedēļas nogalē. Savukārt Braže atzina, ka stāšanās ministres amatā viņai ir liels solis profesionāli un arī personīgi. Viņa pateicās premjerministrei par sniegto iespēju.

Runājot par prioritātēm, Braže uzsvēra, ka tās ir skaidras, proti, savas valsts un NATO drošības stiprināšana, ekonomikas izaugsme, spēcīga Eiropas Savienība, darbs ar investīciju piesaisti, kā arī valstspiederīgo interešu aizstāvība pasaulē.

Kā īpaši aktuālu jautājumu ārlietu ministres amata kandidāte minēja nepieļaut Krievijas militāro spēju atjaunošanos. "Šajā jomā mēs varam darīt daudz labāk," secināja Braže.

Uz žurnālistu jautājumu, kāpēc JV tomēr nevirzīja kandidātu no sava vidus, Siliņa uzsvēra, ka JV ir gana daudz spēcīgu cilvēku, kas strādā ārlietu jomā, tomēr šie cilvēki jau veiksmīgi pārstāv valsts intereses.

Kā piemēru viņa minēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti, kura atkārtoti kandidē uz EP. Tāpat premjerministre minēja Zandu Kalniņu-Lukaševicu (JV), kura, strādājot Saeimas prezidijā, stiprina parlamentu ar savām ārpolitikas zināšanām. Siliņa kā nozīmīgu faktu vērtēja Kalniņas-Lukaševicas iesaistīšanos Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) komitejā. Siliņa nevēlējās, ka "izkustinot kādu figūru", Latvija zaudētu savu lomu starptautiskajās institūcijās.

"Mēs esam skaļa balss jautājumos par Krieviju, tās sākto karu Ukrainā, mums ir vajadzīgi spēcīgi sabiedrotie. Katrā šajā līmenī ir vajadzīgi spēcīgi cilvēki, kas var strādāt ar ārpolitikas jautājumiem. JV ir cilvēki, kas dara savu darbu, un mēs viņus tur atstājam," pauda Siliņa.

Vaicāta, vai Braže uzrunāta arī pievienoties JV, premjerministre sacīja, ka šis jautājums tiks pārrunāts vēlāk, kad Braže būs iestrādājusies. Savukārt Braže apliecināja, ka līdz šim nav bijusi nevienā partijā, ja neskaita "Tautas fronti". Pievienošanos kādam politiskajam spēkam Braže vērtēja kā būtisku jautājumu, ko viņa nopietni apsver.

Pagaidām nav zināms, kad Saeima varētu lemt par Bražes apstiprināšanu ārlietu ministres amatā, bet, ticamākais, tas notiks jau šo ceturtdien, 18. aprīlī. Kā Siliņa sacīja iepriekš, ārlietu ministres amata kandidāte tiks apspriesta arī koalīcijā un ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Braže ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece un iepriekš bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs, kā arī ieņēmusi amatus starptautiskās struktūrās. No 2020. līdz 2023. gadam viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže ieguvusi juristes izglītību Latvijas Universitātē un sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē. Viņa arī papildinājusi zināšanas NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV), atgādina LETA.

Iepriekš tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām – bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis un citi.

Jau rakstīts, ka līdzšinējais ministrs Kariņš par atkāpšano no amata paziņoja 28. martā. Par to politiķis paziņoja pēc tikšanās ar SIliņu, ar kuru bija pārrunājis situāciju ar viņa valdības vadīšanas laikā izmantotajiem privātajiem avioreisiem, dodoties komandējumos.