Saeima ar opozīcijas atbalstu ieceļ Braži ārlietu ministres amatā

Bražes apstiprināšanu ārlietu ministres amatā atbalstīja visi koalīcijā esošie politiskie spēki, kā arī daļa opozīcijas – "Apvienotais saraksts" un "Latvija Pirmajā vietā". Par Braži ministres amatā nobalsoja 66 deputāti. Savukārt opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti balsojumā nepiedalījās, bet "Stabilitātei!" balsoja pret Braži amatā.

Braži ministres amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa uzrunu Saeimas sēdē sāka ar pateicību iepriekšējam ārlietu ministram Krišjānim Kariņam (JV). Savukārt par Braži Siliņa sacīja, ka viņa ir ne tikai profesionāle, bet arī spēcīga personība ar gribasspēku, viņa nenobīsies no sarežģītiem uzdevumiem.

"Braže ir profesionāle ārlietu jomā. Es domāju, ka viņas vārds komentārus neprasa. Viņai ir plašas zināšanas, plašs kontaktu loks un pieredze diplomātijā un starptautiskajās attiecībās. Nav šaubu, ka viņa varēs efektīvi un veiksmīgi pildīt ārlietu ministra pienākumus no pirmās dienas," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente informēja, ka galvenie ārpolitikas uzdevumi paliek nemainīgi – spēcīga un vienota NATO alianse, vienota Eiropas Savienība, kā arī valsts ekonomisko interešu aizstāvēšana.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis sacīja, ka Braže būs lieliska ministre un viņa baudīs ZZS atbalstu.

Opozīcijas deputāts Edgars Tavars sevis pārstāvētā politiskā spēka "Apvienotais saraksts" (AS) vārdā uzsvēra, ka AS atbalsta Braži ārlietu ministres amatā. Tavars sacīja, ka politiskais spēks uzklausīja Braži un viņas kandidatūra ministres amatam šķiet vispiemērotākā.

Tiekoties ar Braži, AS sagaidīja neitrālu un profesionālu pieeju, skaidru un godīgu pozīciju valstij svarīgos jautājumos, sākot no Ārlietu ministrijas spējas veicināt ekonomisko attīstību, ārējo drošību līdz pat jautājumiem, kas skar mūsu tranzītu uz Krieviju mangāna rūdas sakarā. "Ir jāatzīst, ka no šīs sarunas mums nenācās vilties," pauda politiķis.

Tāpat Tavars novēlēja Bražei tomēr neiestāties politiskajā spēkā "Jaunā Vienotība", saglabājot neatkarīgas ekspertes statusu.

Opozīcijas deputāts Raivis Dzintars (NA) sacīja, ka Nacionālā apvienība (NA) novērtē Bražes līdzšinējo pieredzi, tomēr politiskā spēka frakcija lēmusi balsojumā atturēties. Dzintars skaidroja, ka NA nav gatavi sniegt uzticības kredītu ne tik daudz Bražei, cik partijai, kas viņu izvirzīja, proti, "Jaunajai Vienotībai" un esošajai koalīcijai.

Opozīcijas deputāts Māris Sprindžuks (AS) sacīja, ka šodienas balsojums neskar jautājumu par partijām, bet gan valsts kopējām interesēm, tāpēc viņš aicināja atbalstīt Braži ārlietu ministres amatā.

Partijas "Stabilitātei!" frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs kritizēja, ka "Jaunā Vienotība" ministra amatam virza cilvēku, kas nav partijā un nav piedalījies Saeimas vēlēšanās. ""Jaunajā Vienotībā" ir daudz spēcīgu un dedzīgu cilvēku. Kāpēc nevar izvirzīt kādu no viņiem?" uzsvēra opozīcijas politiķis. Viņš nenoliedz Bražes profesionalitāti, bet gan iebilst viņas izvirzīšanas procesam.

Opozīcijas partija "Latvijas pirmajā vietā" (LPV) līderis Ainārs Šlesers sacīja, ka viņa vadītais politiskais spēks nav balsojis nedz par Kariņa, nedz arī vēlāk Siliņas vadīto Ministru kabinetu, tomēr ārlietu joma patlaban ir sarežģītā situācijā, jo karš notiek ne tikai Ukrainā, bet arī tuvajos austrumos. Šlesers atzina, ka ārlietu ministres amatam tiek virzīta kandidāte, kam ir reāla pieredze, strādājot ārvalstīs. Viņš pauda cerību, ka Braže sakārtos vēstniecību darbu, lai tās vairāk aizstāvētu valsts ekonomiskās intereses.

Pirms stāšanās ministres amatā Braže bija Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Pirms tam viņa bija Latvijas vēstniece vairākās valstīs, kā arī ieņēmusi amatus starptautiskās struktūrās. No 2020. līdz 2023. gadam viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže ieguvusi juristes izglītību Latvijas Universitātē un sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē. Viņa arī papildinājusi zināšanas NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem.

Ārlietu ministrijā portālu "Delfi" informēja, ka ministres biroju vadīs Kaspars Krumholcs. Diplomāts līdz šim ministrijā vadīja Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu nodaļu un ir ieguvis plašu pieredzi Eiropas Savienības jautājumos, tostarp strādājot Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā un Eiropas Ārējās darbības dienestā, kā arī Latvijas Republikas vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

Savukārt ministres biroja vietniece būs diplomāte Andra Krūmiņa, kura šos pienākumus pildījusi līdz šim. Diplomātiskās karjeras laikā Krūmiņa strādājusi Valsts protokolā, Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un reģionālās sadarbības nodaļā, kā arī pildījusi dienesta pienākumus Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO Briselē.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra un citu ministres biroja darbinieku vārdi tiks nosaukti pēc viņu saistību izbeigšanas ar pašreizējām darba vietām.

Jau ziņots, ka iepriekšējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) par atkāpšanos no amata paziņoja šā gada 28. martā. Par to politiķis paziņoja pēc tikšanās ar Siliņu, ar kuru bija pārrunājis situāciju ar viņa valdības vadīšanas laikā izmantotajiem privātajiem avioreisiem, dodoties komandējumos.