Jaunā ārlietu ministre atstāj 'dzelzs lēdijas' iespaidu, vērtē politologs

Viņaprāt, izaicinājumi, kuri sagaida Braži, krasi neatšķiras no tiem, ar kuriem saskārās iepriekšējie ārlietu ministri. Runa ir par ārējo un iekšējo drošību, par Eiropas Savienības vietu ekonomiskajos procesos, kā veicināt to, lai Eiropa nezaudētu savas pozīcijas globālā līmenī.

Taujāts, vai Bražei izdosies iemantot tādu statusu, kāds bija kādreizējam ārlietu ministram un Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, kurš ministra pienākumus pildīja 12 gadus, Rozenvalds sacīja, ka patlaban par to ir grūti spriest, taču, ņemot vērā viņas pieredzi, Bražei ir visas iespējas.

"Iepriekšējie Bražes ieņemtie amati ir devuši viņai sakarus un kontaktus, kas ir ļoti svarīgi. Viņa ir otrā ārlietu ministre - sieviete Latvijas vēsturē. Ja raugās no "Jaunās vienotības" puses, tā patlaban ir labākā no iespējamām izvēlēm un variantiem," teica politologs.

Runājot par Bražes kā bezpartejiskas politiķes darbu jaunajā amatā, Rozenvalds uzsvēra, ka ārlietu ministra postenis ir nedaudz īpatnējs, jo piederība partijai spēlē daudz mazāku lomu. Viņš atzīmēja, ka tradicionāli ārpolitikas jautājumi tiek risināti, piedaloties dažādiem politiskajiem spēkiem.

"Ārlietu ministram ir jāpilda kolektīvie lēmumi, liekot lietā savu personisko šarmu, sakarus dažādās starptautiskās aprindās. Šajā ziņā par Braži mēs varam runāt ar plus zīmi. Tāpat ārlietu ministrs pārstāv valsti kopumā, nevis, piemēram, "Jauno vienotību". Bražei ir pieredze, viņa ir proaktīva un enerģiska. Tas varētu dot pozitīvus rezultātus," teica politologs.

Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Braži. Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.

Braži amatam virzīja Ministru prezidente Siliņa, kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.

Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.

Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.

Bražei ir Latvijas Universitātē iegūta juridiskā izglītība, kā arī maģistra grāds komunikācijas zinātnē. Diplomāte kādu laiku arī mācījusies Dienvidaustrumāzijas studiju maģistra programmā Čulalongkornas universitātē Taizemē.

Jauns ārlietu ministrs bija jāizraugās, jo aprīļa sākumā šo amatu pameta ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), šādi reaģējot uz Ģenerālprokuratūras lēmumu sākt kriminālprocesu, kurā vērtēs viņa īstenoto praksi, virknē komandējumu izmantojot privātos avioresisus.