Nepietiekama izpratne par vardarbības psiholoģiju, bet tiesnesi Muižnieku ārpuskārtas nevērtēs

Jau rakstīts, ka Strupišs martā noslēdza pārbaudi par Muižnieka lēmumu, ar kuru atcelta pagaidu aizsardzība pret vardarbību sievietei, ko apdraudējis vardarbīgs vīrs. AT iepriekš skaidroja, ka pagājušajā gadā vīrietis tika aizturēts aizdomās par seksuāla rakstura noziegumu pret sievu. Tiesa viņam piemēroja apcietinājumu, bet vēlāk to nepagarināja.

Kvalifikācijas kolēģija izvērtēja Strupiša ierosinājumu un iepazinās ar konkrētās tiesas lietas apstākļiem, kā arī uzklausīja paša tiesneša viedokli, liecina paziņojums Latvijas tiesu portālā "tiesas.lv".

23. martā kolēģija izskatīja AT priekšsēdētāja ierosinājumu veikt tiesneša Muižnieka profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu par trūkumiem lietu izskatīšanā, jo īpaši saistībā ar ģimenes tiesībām. Ārpuskārtas novērtēšana nozīmē to, ka veic tiesneša zināšanu pārbaudi jeb eksāmenu konkrētā tiesību jomā, kur ierosinātājs saskatījis problēmas.

Analizējusi visu informācijas kopumu, kvalifikācijas kolēģija tikai daļēji varēja atzīt par pamatotiem ierosinājumā norādītos apsvērumus.

Tā nepiekrita, ka tiesnesis, konkrētajā lietā nolemjot atcelt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, nebūtu izpratis kritērijus šāda lēmuma pieņemšanai. Tiesnesis bija pēc būtības pievērsies to apstākļu noskaidrošanai, kas varētu liecināt par atbildētāja turpmāku rīcību un vardarbības risku.

Vienlaikus kolēģija atzina, ka ir konstatēti trūkumi tiesneša pieņemtā tiesas lēmuma pamatojumā, kā arī iespējama nepietiekama izpratne par vardarbības psiholoģiju.

Novērtējot tiesas lēmuma pieņemšanā un argumentācijā saskatāmos trūkumus, kolēģija atzina, ka tie nav tik būtiski, lai pārbaudītu tiesneša profesionālās zināšanas konkrētajā tiesību jomā.

Kolēģija izvērtēja arī objektīvās grūtības, ar kurām saskaras tiesa. Tai jāprognozē personas uzvedība, nereti balstoties uz nepilnīgām un pienācīgi nepārbaudītām ziņām par radušos situāciju, kā arī balstoties uz citu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā gūtajiem novērojumiem un arī uz to, ka tiesnešiem bijis par maz piemērotu mācību.

Šādā situācijā mērķtiecīgāka ir nevis viena tiesneša zināšanu padziļināta pārbaude, bet aktīvāka un organizētāka rīcība, lai uzlabotu visu tiesnešu zināšanas un prasmes.

Ņemams vērā arī tas, ka konkrētajā gadījumā tiesnesis pats aktīvi rīkojās, lai pilnveidotu zināšanas un prasmes gaidāmajā mācību kursā.

Tiesu portālā pieejamā informācija liecina, ka 19. aprīlī tiesneši, prokurori un izmeklētāji sākuši mācību ciklu "Uz vardarbībā cietušā vajadzībām vērsta pieeja tiesu sistēmā".

Vardarbība ir sociāla problēma, kura prasa visaptverošu pieeju, lai izprastu tās daudzveidīgos aspektus un dinamiku. Iztiesājot krimināllietas, kas saistītas ar vardarbības gadījumiem, tiesnešiem tas ir ļoti būtiski.

Mācībās tiek piedāvāta dziļāka izpratne par vardarbības veidiem, to psiholoģiskajiem un sociālajiem cēloņiem, kā arī raksturota situācija Latvijā, lai tādējādi nodrošinātu efektīvu prevenciju.

Dalībniekiem mācībās būs iespēja atpazīt un atšķirt dažādas vardarbības formas, patstāvīgi noteikt riska faktorus atkārtotai vardarbībai, kā arī spēt atpazīt sekas piedzīvotai vardarbībai. Lekciju tematika ir plaša un daudzveidīga – vardarbības veidi, tostarp emocionālā, fiziskā, seksuālā, finansiālā, kibervardarbība, vajāšana, vardarbīga kontrole, novārtā pamešana, kā arī mazāk zināmie veidi, piemēram, mobings, bulings, aizstāvības jeb pretošanās vardarbība. Daži no aplūkojamajiem tematiem ir par vardarbības cēloņiem gan sabiedrības, gan ģimenes vidē, kā arī par to, kā identificēt galvenos riska faktorus, kas veicina vardarbības iespējamību.

Kopā paredzētas deviņas nodarbības, kuru lektori ir Nodibinājuma "Centrs Dardedze", biedrības "Centrs MARTA" un Valsts probācijas dienesta eksperti, kuriem ir iepriekšēja profesionālā pieredze, kā arī kompetence darbā ar vardarbībā cietušām personām un kuri izprot viņu vajadzības un traumu ietekmi.