Skolēni šogad varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu

Lai skolēns atteiktos no krievu valodas apgūšanas, viņa vecākiem jāuzraksta iesniegums. Tādā gadījumā skolēnam liecībā tiks norādīts iepriekšējos mācību gados iegūtais vērtējums krievu valodā.

Tāpat valdība otrdien lēma, ka no 2026. gada skolēniem, sākot no 5. klases, otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas oficiālajām valodām.

Līdz šim valsts pamatizglītības standarts paredzēja otrās svešvalodas apguvi, bet nebija konkretizēts, kura svešvaloda jāapgūst. Līdz ar to kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, retāk – vācu vai angļu valoda.

Skolēniem, kuri 2025. gada 1. septembrī sāks mācības 4. klasē, otrā svešvaloda nebūs jāapgūst, savukārt no 2026. gada 1. septembra (5. klasē) kā otrā svešvaloda tiks apgūta tikai kāda no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi.

Kā Ministru kabineta sēdē pauda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), tas dotu iespēju 4. klasē vairāk stundu veltīt pirmās svešvalodas apguvei, bet no piektās klases sākt apgūt arī otro svešvalodu.

Tomēr, ja skolēni līdz 2025. gada 1. septembrim būs uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi, skolai būs jānodrošina uzsāktās otrās svešvalodas, tai skaitā krievu valodas, apguve līdz pamatizglītības posma beigām.

Jau šobrīd valsts līmenī tiek atbalstīta pedagogu sagatavošana otrās svešvalodas - ES valstu oficiālās valodas mācīšanai. Piemēram, katram šīs studiju programmas studentam valsts budžetā paredzēta stipendija 300 eiro apmērā.

"Iespēju izvēlēties skolā otro svešvalodu, kādā no Eiropas Savienības valodām, mēs apliecinām piederību Eiropas kultūras telpai un demokrātiskās pasaules vērtībām. Pēc Krievijas uzsāktā asiņaināka kara šajā gadsimtā, genocīdu pret ukraiņu tautu, krievu valoda, kā obligāta izvēles iespēja otrai svešvalodai nav pieņemama lielai daļai Latvijas sabiedrības. Tādēļ ir pašsaprotami, ka valsts izglītības attīstības ceļu veidojam Eiropas kultūras telpā un vērtībās balstītu," norādīja Čakša.

Savukārt premjerministre Evika Siliņa (JV) šo lēmumu vērtēja kā ļoti labas ziņas. "Protams, jāiegulda skolotāju izglītībā, bet tādā veidā veicināsim bērnu konkurētspēju un iespējas iegūt labāku izglītību," pauda premjere, piebilstot, ka līdzīgu lēmumu vēl vajadzētu pieņemt attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām un augstskolām, lai tirgū ienāk konkurētspējīgi darbinieki un pasniedzēji, kas Latvijas ekonomiku ar pacelt, vairojot valsts labklājību.

Jau vēstīts, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka 4.-8. klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu, savukārt, vecākiem līdz šā gada 21. jūnijam iesniedzot iesniegumu par atteikšanos no krievu valodas, skolēns no jaunā mācību gada varēs apgūt citu otro svešvalodu.

Līdz ar to būs nodrošināta visu skolēnu iespēja pabeigt 9. klasi, neapgūstot vai neturpinot apgūt krievu valodu.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijā, pieņemtie grozījumi valsts pamatizglītības standartā un Izglītības likuma grozījumu projekts neierobežo skolēnu tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, jo saskaņā ar spēkā esošo regulējumu skolēni varēs apgūt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas.