Solvita Āboltiņa II - 11
Foto: LETA

“Bija 2014. gada Saeimas vēlēšanas, vēlēšanu naktī pēkšņi man zvana Artis Kampars, naktī, izsauc ārā un saka tā: izskatās, ka mūsu priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa netiks ievēlēta, un mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta,” trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā” sacīja uzņēmuma “SOAAR” līdzīpašnieks Renārs Kadžulis.

"Un es saku: “Tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus! Es saku, es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. Viņš teica: “Nu tad būs visādi”,” sarunu atminējās Kadžulis.

Uz žurnālista Jāņa Dombura jautājumu: “Pierādīt jūs šito nevarat?”, Kadžulis atbildēja, sakot: “Varu tik daudz, ka Āboltiņas kundze netika ievēlēta. Un “Vienotība” pēc tam taisīja rokādi ar savu vienu deputātu, kurš tika ievēlēts, un kuru aizsūtīja kaut kur uz Honkongu vai kur, un viņa pēkšņi tika ievēlēta. Un tas bija reāls gadījums”.

“Un es par to ziņoju vairākas reizes. Sābam – Satversmes aizsardzības birojam, vēl... jūs domājat, kaut kas notika? Tā kā ar knābu [Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju – red..], tu vari ziņot, cik tu gribi, tur ir tā kā pret sienu, pilnīgi bezjēdzīgi, tur vienā brīdī pilnīgi rokas nolaižas, kaut ko ziņot, jo neviens neko nedara,” raidījumā teica Kadžulis.

““Vienotība” uzvedās, es teiktu, tā kā politiskie reketieri,” savu viedokli neslēpa Kadžulis.

KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma uz to sacīja: “Mēs varam runāt par pēdējo saņemto ziņu (..) Mēs esam uztvēruši nopietno ziņas par iespējamiem pārkāpumiem, nedeklarētiem darījumiem ar “SOAAR”,” viņa teica, atgādinot, ka KNAB sācis resorisko pārbaudi.

“Šitas ir nu tāds... masīvs... (..) konstitucionāls pārkāpums”, teica partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, skubinot “visas tās iestādes, ar kurām ir runāts”, šos izteikumus “pakomentēt”. “Iejaukšanās vēlēšanās ir konstitucionāls pārkāpums,” akcentēja Ašeradens.

“SOAAR” līdzīpašnieks, izteicās, ka savulaik saņemti reāli draudi, tā piespiežot uzņēmumu piedalīties partijas pasākumos un ar to sadarboties: “tajā laikā mans uzņēmums bija jauns. Un es prasīju, kas būs, ja mēs to nedarīsim (..) viņi, ne gluži tieši, bet caur puķēm lika saprast tā – tiks sabojāta mana reputācija, mana uzņēmuma reputācija, mans uzņēmums vairs nevarēs piedalīties valsts iepirkumos un mans uzņēmums tiks iznīcināts. Tie bija reāli draudi un tos draudus es arī reāli uztvēru”. Tas esot noticis 2011. gadā.

Vaicāts, kāpēc no šī prettiesiskā darījuma “SOAAR” astoņu gadu laikā nav izstājies, Kadžulis atbildēja, sakot, tad, kad “mēs kādu laiku bijām nodrošinājuši to”, viņš vaicājis Kamparam, vai kaut ko nav iespējams samaksāt. Nekāda atbilde neesot sekojusi.

Uzņēmums turpinājis šos pakalpojumus nodrošināt. Kad 2020. gadā Kadžulis atteicis pasākumu un kongresu nodrošināšanu, tā “uzreiz, neilgi pēc tā, tika ierosināti pret mani četri kriminālprocesi, tika uzņēmumam sabojāta reputācija, tika darīts viss, lai uzņēmums vairs nevarētu piedalīties valsts iepirkumos”.

“Šajā starplaikā notika iestādēs visādas dīvainības, un es par šīm dīvainībām ziņoju iestādēm – ziņoju Satversmes aizsardzības birojam, gan mutiski gan rakstiski, ziņoju Valsts drošības dienestam, ziņoju Ministru prezidenta Krišjņa Kariņa kunga birojam un ziņoju pat Evikai Siliņai. Gan 2019. gadā, gan 2020. gadā, Un kā jūs domājat – kas notika? Pilnīgi nekas. Nevienam nekas neinteresēja, neviens nereaģēja, un pēc tam tieši tas, par ko es ziņoju, pēkšņi tika ierosināti kriminālprocesi, it kā to būtu izdarījis es,” teica Kadžulis.

Uz to Ašeradens sacīja: “Es redzu spožu aizstāvības pozīciju par tiem parkāpumiem, ko jau izmeklē valsts iestādes”.

“Tas jau pašā sākumā ir skaidrs, ka, ja ir šāds te izspiešanas mēģinājums, ir jādodas, nekavējoties, pie tiesībsargājošām iestādēm ar iesniegumu, iegūt pierādījumus šādā lietā ir ļoti vienkārši un ļoti skaidri to nokārtot. Man vairāk nekā mulsinoša ir šāda pozīcija,” teica politiķis.

“Vienotība”, nedēļas nogalē uzzinot šo informāciju, sākusi savu iekšējo pārbaudi, teica Ašeradens.

TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien vēstīja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi IT uzņēmuma "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos.

"SOAAR" reģistrēta 2006. gada oktobrī un tā līdzīgās daļās pieder Kadžulim un Leonardam Survilo. 2022. gadu uzņēmums noslēdzis ar vairāk nekā 673 000 eiro peļņu, liecina "Lursoft" pieejamā informācija.

Tāpat ziņots, ka KNAB 18. aprīlī, reaģējot uz saņemto informāciju par iespējamu ilgstošu viena uzņēmuma bezatlīdzības pakalpojumu nodrošināšanu "Vienotībai", sācis resorisko pārbaudi.

Tāpat jau rakstīts, ka 12. Saeimā ievēlētais Jānis Junkurs jau pirmajā parlamenta sasaukuma darba dienā atteicās no deputāta mandāta, jo esot saņēmis darba piedāvājumu ārpus Latvijas – Honkongā.

Junkurs Saeimā tika ievēlēts Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Nākamā, kas varēja pretendēt uz deputāta mandātu, to noliekot Junkuram, bija Āboltiņa. Pēc tam, kad Junkurs no mandāta atteicās, Āboltiņa kļuva par Saeimas deputāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!