RAKUS pieaudzis neatliekamo pacientu skaits; slimnīca pārslogota

Kā norādīja slimnīcas pārstāve Ilga Namniece, par 17% audzis to pacientu skaits, kuri turpināja ārstēties Austrumu slimnīcas stacionāros un par 17% – kuriem sniegta neatliekamā palīdzība dažādu smagu traumu un nelaimes gadījumu dēļ. Tas nozīmē, ka slimnīca ir pārslogota un pacientiem ar dzīvību neapdraudošām vai maznozīmīgām traumām un saslimšanām var nākties uzgaidīt ilgāk, uzsver ārsti.

2024. gada pirmajos trīs mēnešos Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika (NMPUK) sniedza neatliekamo medicīnisko palīdzību 19 612 pacientiem jeb par 2296 pacientiem vairāk nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī. 55% jeb 10 881 pacients NMPUK bija ieradies pats, bet 45% jeb 8731 pacients tika nogādāts NMPUK ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) transportu.

Tādējādi 2024. gada pirmajos trīs mēnešos neatliekamo palīdzību slimnīcā vidēji katru dienu saņēma 216 cilvēki, no kuriem vidēji 96 pacienti dienā tika attransportēti ar NMPD, bet pārējie 120 ieradās paši.

Pacientu skaits, kuri NMPUK nogādāti ar NMPD, šogad pirmajā ceturksnī audzis par 5%, savukārt par 17% palielinājies to cilvēku skaits, kas meklējuši ārstu palīdzību, Austrumu slimnīcas NMPUK ierodoties pašiem. Gandrīz 60% no šiem pacientiem pēc ārstu apskates devās ārstēties mājās, bet ārstēšana stacionārā bija nepieciešama vien 40%.

3735 pacienti – un tas ir par 626 pacientiem vairāk nekā pirms gada – no visu neatliekamo pacientu kopskaita 2024. gada pirmajā ceturksnī Austrumu slimnīcā nokļuva traumu un nelaimes gadījumu dēļ, bet 594 cilvēki – par trim pacientiem vairāk nekā pirms gada – kritiskā stāvoklī, viņiem bija jāveic dzīvību glābjošas procedūras un reanimācijas pasākumi.

Arvien biežāk NMPUK vēršas ne tikai rīdzinieki vai galvaspilsētas apkaimē dzīvojošie, bet arī attālo Latvijas reģionu iedzīvotāji. Turklāt bieži universitātes slimnīcā pacienti nokļūst nevis saistībā ar slimības saasinājumu vai akūtām veselības problēmām, bet, iespējams, dažādu citu apsvērumu dēļ, tādējādi vēl vairāk pagarinot rindas un noslogojot mediķus. Ikvienam, kas ierodas NMPUK, tiek sniegta medicīniskā palīdzība un ieteikumi, kā turpināt ārstēties mājas apstākļos, taču jārēķinās, ka šajos saspringtajos apstākļos pacientiem ar dzīvību neapdraudošām vai maznozīmīgām traumām un saslimšanām nākas uzgaidīt ilgāk, savukārt slimnīca tiek pārslogota, skaidroja slimnīcā.

"Ir nemainīga un stabila tendence – pieaug pacientu plūsma. Bieži secinām, ka liela daļa pacientu nepieciešamo palīdzību varētu saņemt pie ģimenes ārsta vai ambulatorajā iestādē. Esam atvēruši arī papildu ārstu posteņus un observācijas gultas, bet arī šie pasākumi nav mazinājuši rindas," skaidroja RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.

Viņš norāda, ka jau ilgāku laiku ir vērojams būtisks pacientu pieplūdums arī stacionārajā plūsmā, piemēram, stacionāra "Gaiļezers" noslodze patlaban ir 87%, bet stacionāra "Biķernieki" noslodze nekad nav bijusi mazāka par 85%. "Jāuzsver, ka mūsu slimnīca ir arī NATO stratēģiskais partneris un mums ir jābūt gataviem reaģēt un sniegt neatliekamo palīdzību katastrofu un krīzes situācijās, kad vienlaikus ir liels pacientu pieplūdums. Savukārt atbilstoši vadlīnijām ārstniecības iestādes gultu noslodze nedrīkst pārsniegt 80%. Tādēļ universitāšu slimnīcu noslodzes mazināšanai būtu nepieciešami steidzami risinājumi, stiprinot II un III līmeņa slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļu kapacitāti, " akcentē Višņakovs.

Saspringtākajās stundās, kas visbiežāk ir pirmdienu un otrdienu pēcpusdienās, pacienti tiek uzņemti ar divu trīs minūšu intervālu, tāpēc, lai vispirms palīdzību saņemtu tie, kuru dzīvība ir apdraudēta, NMPUK tiek veikta pacientu prioritizēšana, kuras laikā tiek noteikts veselības stāvokļa smagums un potenciālais dzīvības apdraudējums. Ja dzīvība nav apdraudēta, ārsta apskate un izmeklējumi var notikt ilgākā laika periodā un kopējais uzturēšanās laiks NMPUK, iekļaujot ārstnieciskās un diagnostiskās procedūras, var pārsniegt četras līdz sešas stundas, skaidroja slimnīcā.

Austrumu slimnīcā neatliekamo palīdzību diennakts režīmā šobrīd nodrošina 16 specialitāšu ārsti, bet vajadzības gadījumā nepieciešamie speciālisti tiek izsaukti arī ārpus darba laika. Komandā ar ārstiem strādā ārstu palīgi, aprūpes personāls, klientu un pacientu reģistratori, apsardze un telpu uzkopšanas dienests. Vienam ārstu postenim dežūras laikā vidēji var nākties sniegt palīdzību un virzīt dažādu izmeklējumu un analīžu veikšanai pat līdz 40 pacientu, bet māsai vienlaikus aprūpēt līdz 15 pacientu.

Starp piemēriem, kas parāda iemeslus, ar kādiem paralēli patiešām nopietniem veselības saasinājumiem un traumatiskiem gadījumiem tiek noslogots universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas nodaļas darbs, ir situācijas, kad cilvēkam nepieciešama slimības lapa, bet viņš nav reģistrējies pie ģimenes ārsta tuvāk dzīvesvietai: lai nevajadzētu mērot tālo ceļu līdz savam ģimenes ārstam, viņš ar saaukstēšanās simptomiem atbrauc uz NMPUK un, protams, ir spiests gaidīt uzņemšanā, līdz viņu varēs apskatīt ārsts, kas sniegs ieteikumus un atvērs slimības lapu, situāciju raksturoja Namniece.

Ir daudz cilvēku, kas vēršas NMPUK ar mājās ārstējamām saslimšanām, piemēram, ar saaukstēšanos un temperatūru 37,1 °C. NMPUK ir fiksēta situācija ar pacientu, kuru sakodušas blusas, kas ne tuvu nav dzīvības apdraudējums vai akūts veselības stāvoklis, taču tiek nolemts doties gaidīt uzņemšanas rindā, kamēr NMPUK ārsti atdzīvina kādu cilvēku, kuram iestājusies klīniskā nāve, vai tiek glābta ceļu satiksmes negadījumā smagi cietuša pacienta dzīvība.

Iepriekš minētie piemēri un Austrumu slimnīcas statistikas dati liecina, ka būtisks apkalpoto pacientu īpatsvars varētu sazināties ar savu ģimenes vai dežūrējošo ārstu, saņemt konsultāciju un atveseļoties mājās, tomēr dažādu iemeslu dēļ izvēlas doties uz NMPUK, kur ārsti sniegs medicīnisko palīdzību, kā to paredz neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas vadlīnijas, veicot triāžu jeb prioritizējot pacientus. Šiem cilvēkiem jārēķinās ar ilgstošu gaidīšanu rindā, jo patlaban šie cilvēki universitātes slimnīcas uzņemšanas klīnikā meklē aprūpi, kas viņiem būtu jāsaņem pie ģimenes ārsta vai ambulatori, uzsver slimnīcā.

Triāžas svarīgākais faktors ir pacienta konkrētā brīža veselības stāvokļa smagums: kad cilvēka dzīvība ir briesmās vai arī gūta dzīvībai bīstama trauma, vai arī ir akūts veselības stāvoklis ar augstu veselības sarežģījumu attīstības risku vai neatgriezeniskām paliekošām sekām, piemēram, invaliditātes risku.

Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika ir lielākais neatliekamās palīdzības sniedzējs valstī. Katru gadu šeit neatliekamo palīdzību saņem ap 75 000 pacientu.