10 gadu laikā dubultot valsts IKP – valdība pieņem izaugsmes stratēģiju

EM portālu "Delfi" informēja, ka tā sagatavojusi jaunu Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju, lai straujāk kāpinātu valsts iedzīvotāju dzīves līmeni un ekonomisko labklājību, ņemot vērā pēdējo gadu ārkārtīgi straujās ģeopolitiskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas.

Par stratēģijas galveno sasniedzamo rezultātu ir noteikts nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu, līdz 2035. gadam panākot Latvijas IKP apjomu 83 miljardu eiro apmērā.

"To plānots sasniegt, ievērojami kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti – no 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja 2023. gadā līdz ES vidējam līmenim 2035. gadā," skaidroja ministrijā.

Kā svarīgs elements straujas izaugsmes panākšanai tiek izvirzīta inovāciju un jaunāko tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, izmantošana, kā arī valsts izcilība zaļās ekonomikas, atjaunojamās enerģijas un bioekonomikas nozarēs.

Tāpat EM informēja, ka jaunā ekonomiskās izaugsmes stratēģija vidējā termiņā paredz IKP pieaugumu 4-5% apmērā ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās.

Tāpat stratēģijā uzsvērta nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus vismaz 900 000 nodarbināto gadā, eksporta īpatsvara pieaugums vismaz līdz 80% no IKP, kā arī jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP.

"Paredzams, ka produktivitātē balstīta izaugsme nākamo 10 gadu laikā nodrošinās vidējās mēneša bruto darba algas pieaugumu vismaz līdz 3200 eiro," norādīja ministrijā.

EM informēja, ka Latvijas attīstībai fundamentāls priekšnosacījums ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas.

"Lai īstenotu valdības ekonomisko mērķi, ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāpiesaista investīcijas tautsaimniecībai. Jāveic mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar ES fondu, tostarp Atveseļošanas fonda, investīcijām, sniegs būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, kas savukārt nodrošinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un eksporta apjoma palielināšanos. Vienlaikus tas prasa atbildību investēt produktīvi, lai neradītu papildu spiedienu uz inflāciju," pauda ministrijā.

Stratēģijā izvirzīti vairāki galvenie rīcības virzieni Latvijas ekonomikas konkurētspējas pieaugumam. Ar ieguldījumiem cilvēkkapitālā plānots celt izglītības kvalitāti un sabiedrības veselību, pilnveidojot pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas, darbaspēka efektīvākas izmantošanas, talantu un kvalitatīva darbaspēka piesaistes procesus.

Lai nodrošinātu konkurētspējīgu uzņēmējdarbību, plānots novirzīt resursus uzņēmumu attīstībai un modernizācijai, jaunu biznesa ideju īstenošanai, sniedzot atbalstu uzņēmumu konkurētspējai, inovāciju sistēmu un digitalizācijas attīstībai, kā arī mazinot birokrātiju un digitāli transformējot publisko pārvaldi.

Reģionāli sabalansētai izaugsmei plānots sekmēt labi apmaksātu darba vietu un globāli konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi, nodrošinot reģionālo centru savienojamību un pieejamus kvalitatīvus publiskos pakalpojumus.

Lai veicinātu modernu infrastruktūru un nodrošinātu mājokļu pieejamību, iecerēts mazināt birokrātiskos šķēršļus nekustamo īpašumu attīstībai, sekmējot ēku fonda atjaunošanu un atbilstību klimata neitralitātei, attīstot zemas īres mājokļu pieejamības tirgu un transporta infrastruktūru, kā arī plaši pieejamu sabiedriskā transporta pakalpojumu mobilitāti.

Tāpat iecerēts sekmēt enerģētisko neatkarību un īstenojot ambiciozus atjaunojamās enerģijas projektus.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka jaunā izaicinājumu pilnā situācija Latvijas un visas Eiropas ekonomikā liek arī valdībai paraudzīties uz lietām no jauna. Viņš atzina, ka iepriekšējos gados valsts ekonomiskā politika netika mērķtiecīgi realizēta, kas pakāpeniski Latviju noveda pie atpalicības iepretim mūsu tuvākajiem kaimiņiem.

"Mums ir ievērojams potenciāls, kura atbrīvošanai ir nepieciešams konkrētu pasākumu kopums vairākos virzienos – finansējuma nodrošināšanā uzņēmējdarbības un eksporta paplašināšanai, cilvēkkapitāla attīstīšanā, birokrātijas mazināšanā, ārvalstu investīciju piesaistē, inovāciju un modernāko tehnoloģiju veicināšanā. Un, protams, Latvijai kā jau šobrīd vienai no zaļākajām Eiropas valstīm ir jāizmanto savs potenciāls atjaunojamās enerģijas, ūdeņraža tehnoloģiju, bioekonomikas jomās, kļūstot gan par elektroenerģijas neto eksportētāju, gan līderi zaļo tehnoloģiju attīstībā," uzsver ministrs.