Saeima atbalsta 136 miljonu eiro vērtu valsts investīciju kompānijā 'airBaltic'

Ieguldījumu lidsabiedrībā atbalstīja 57 deputāti, "pret" balsoja 17 deputāti no Apvienotā saraksta (AS), Nacionālās apvienības (NA) un "Stabilitātei!" frakcijām, bet 13 deputāti no NA un AS balsojumā atturējās.

Šā gada jūlija sākumā "airBaltic" ir jādzēš 2019. gadā emitētās obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā. Uzņēmums plānoja parādu refinansēt, emitējot jaunas obligācijas, taču līdz šim tas vēl nav izdarīts, raisot spekulācijas, vai šim mērķim būs nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta.

2023. gada rudenī aviokompānija vēlējās emitēt jaunas obligācijas, taču, ņemot vērā tirgus apstākļus, šis mēģinājums bija neveiksmīgs. Uzņēmums jau pērn novembrī atzina, ka starp potenciālajiem risinājumiem obligāciju refinansēšanai ir valsts investīciju piesaiste uz tirgus nosacījumiem.

Šonedēļ valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto risinājumu par papildu valsts līdzdalību "airBaltic" obligāciju refinansēšanā. Valsts kopējā ieguldījuma apmērs pret "airBaltic" nepārsniegs 136 140 943,99 eiro.

Valdība arī lēma, ka valsts piedalīsies "airBaltic" obligāciju emisijā uz tādiem pašiem iegādes nosacījumiem kā privātie investori un tikai gadījumā, ja ir nodrošināta arī atbilstoša privāto investoru iesaiste līdzvērtīgā apmērā.

Valdības lēmums bija jāapstiprina arī Saeimai.

Opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS) sacīja, ka viņš nevar atbalstīt šo lēmumu, jo deputātam trūkst informācijas par šīm ievērojamajām investīcijām.

Savukārt opozīcijas deputāts Artūrs Butāns (NA) atgādināja, ka vēl pirms dieviem mēnešiem satiksmes ministrs uzsvēris, ka netiek plānots valsts atbalsts "airBaltic", bet tagad izskatīšanai Saeimā tiek virzīts sliktākais scenārijs.

Arī opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) kā nepieņemamu vērtēja šī jautājuma virzīšanu steigā. Tajā pašā laikā viņš secināja, ka bez šodienas lēmuma "airBaltic" vairs nepastāvēs, tāpēc "Latvija pirmajā vietā" atbalstīs investīcijas piešķiršanu. Viņš arī kritizēja virkni iepriekšējo satiksmes ministru, kuri nav domājuši par to, kā attīstīt aviosabiedrību.

Iepriekš jau vēstīts, ka lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss intervijā "Delfi Bizness" raidījumā "Nākotnes kapitāls" sacīja, ka uzņēmums apsver vairākus variantus, kā refinansēt 2019. gadā emitētās obligācijas.

"Mēs meklējam veidus kā refinansēt obligācijas, ir vairākas iespējas – ir publiskais obligāciju ceļš, ir privātais, kur atrod, piemēram, vienu investoru. Tad, ko mēs norādījām gada pārskatā, ir arī iespēja akcionāriem piedalīties. Taču piedalīties tāpat kā privātajiem investoriem," sacīja Gauss. Viņš norādīja, ka trešais variants ir tas, kurā valsts varētu iesaistīties.

Gauss gan uzsvēra, ka tā nebūtu nodokļu maksātājas naudas došana kompānijai – tas būtu ieguldījums, kas nozīmē, ka valsts nauda tiktu atmaksāta ar procentiem.

Komentējot valsts un Saeimas apstiprinātos grozījumus un vai šis lēmums kopumā uzlabos investīciju vidi un liks arī "airBaltic" investoriem justies drošāk, Gauss uzslavēja Saeimu.

"Ir labi, ka valsts un mūsu privātie investori drīkst ieguldīt uz tādiem pašiem noteikumiem," sacīja Gauss. Viņaprāt, valdībai ieguldīt naudu kā investoram ir izdevīgi, jo tad tā saņems gan procentu maksājumus, gan arī "airBaltic" nauda paliks vietējā ekonomikā, nevis nokļūst citviet. "Ja mūsu akcionāri ieguldītu, tad šī peļņa nonāktu pie viņiem," pasvītro Gauss.

Gauss sekoja līdzi nesenajam valdības un Saeimas darbam jautājumā par iespēju valstij ieguldīt līdzekļus tās kontrolētu uzņēmumu obligācijās. Viņš uzskata, ka tieši "airBaltic" ir izgaismojis šo nepilnību likumā, kas ir liedzis valdībai ieguldīt finanšu instrumentos. "Lielākā internacionālie fondi varēja pelnīt naudu, kamēr valdība nevarēja," komentēja Gauss. "Manuprāt, tā ir laba izmaiņa likumā."