Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu par īpaši atzīmējamu atzīst 80,5% cilvēku, secināts aptaujā

Aptaujā par īpaši atzīmējamām dienām Latvijā, Krievijas karu Ukrainā, atbalstu Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai, Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES) un NATO, par drošības sajūtu militāra kara draudu kontekstā, uzticēšanos informācijas avotiem, šā gada martā telefoniski tika uzklausīti/anketēti 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Valsts budžetam tas izmaksāja 3110 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Lūgti paust viedokli par Latvijā īpaši atzīmējamām dienām, 80,5% respondentu salīdzinoši visbiežāk piekrituši (atbildes "pilnīgi piekrītu" un "drīzāk piekrītu") tam, ka īpaši atzīmējama būtu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā.

Tam, ka īpaši atzīmējama būtu Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1. maijā, piekrīt 56,2% respondentu. Tam, ka īpaši atzīmējama būtu Eiropas diena 9. maijā, atbalstu pauduši 53,8% aptaujas dalībnieku. Aptaujas autori akcentē, ka atbalsts Eiropas dienai kā īpaši atzīmējamai pieaudzis par 5,3 procentpunktiem – no 48,5% uz 53,8%, salīdzinot ar 2023. gada pavasari, kad iedzīvotāju viedoklis par to pētīts iepriekš.

51,1% respondentu piekrituši, ka īpaši atzīmējama būtu Nacisma sagrāves diena 8. maijā – šai dienai kā īpaši atzīmējamai atbalsts gada laikā pieaudzis par +8,5 procentpunktiem – no 42,6% uz 51,1%.

Kā īpaši atzīmējamu dienu 43,8% respondentu atbalstījuši 20. gadadienu kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 1. maijā, 41,3% kā īpaši atzīmējamu vērtējuši Uzvaras dienu pār nacistisko režīmu Vācijā 9. maijā, bet 37,4% pauduši atbalstu 20. gadadienai kopš Latvijas iestāšanās NATO 29. martā kā īpaši atzīmējamai dienai. 75. gadadiena kopš NATO izveidošanas 4. aprīlī būtu īpaši atzīmējama 27% respondentu vērtējumā.

Aptaujā secināts, ka jautājumā par dažādu dienu atzīmēšanu iedzīvotāju viedokļos vērojamas būtiskas atšķirības atkarībā no sarunvalodas ģimenē.

Iedzīvotāji, kuru ģimenē sarunvaloda ir latviešu valoda, salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā, uzskata, ka būtu īpaši jāatzīmē Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1. maijā, 20. gadadiena kopš Latvijas iestāšanās ES 1. maijā, 20. gadadiena kopš Latvijas iestāšanās NATO 29. martā, kā arī 75. gadadiena kopš NATO izveidošanas 4. aprīlī.

Savukārt iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu ģimenē biežāk piekrīt tam, ka būtu īpaši jāatzīmē Nacisma sagrāves diena 8. maijā un Uzvaras diena pār nacistisko režīmu Vācijā 9. maijā.

Līdzīgi kā 2023. gada pavasara aptaujā, vislielākās atšķirības vērojamas viedoklī par Uzvaras dienas pār nacistisko režīmu Vācijā 9. maijā atzīmēšanu – no iedzīvotājiem ar latviešu sarunvalodu ģimenē šo dienu kā īpaši atzīmējamu atzina 22%, bet no krievvalodīgajiem – 73% respondentu.