Aptauja: Latvijai tiešu militāro apdraudējumu nesaskata vairs tikai 32,8% cilvēku

Pētot iedzīvotāju viedokli par militāra kara draudiem Baltijas un citām valstīm, secināts, ka trešā daļa – 34,6% – Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem jūtas droši – piecu punktu skalā vērtības 4 un 5 –, jo Latviju sargā dalība NATO aliansē. Šajā iedzīvotāju nostājā nav būtisku izmaiņu, lai gan samazinājums ir 2,5 procentpunkti.

Trešā daļa – 32,8% – iedzīvotāju piekrīt tam, ka jūtas droši, jo Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma, kas ir būtiski jeb par 6,4 procentpunktiem respondentu mazāk, nekā 2022. gada pavasarī.

Piektā daļa – 22,% – iedzīvotāju ir norādījuši, ka jūtas droši, jo Latvija iegulda aizsardzībā un drošībā.

16,9% iedzīvotāju tic Vladimira Putina teiktajam, ka viņam nav plānu iebrukt Latvijā, 14,5% apsver iespējas pārcelties uz dzīvi uz citu valsti, jo baidās no Krievijas draudiem Latvijai, 14,5% piekrīt tam, ka karš starp Krieviju un NATO tuvāko gadu laikā ir neizbēgams, savukārt desmitā daļa – 11,5% – iedzīvotāju piekrīt tam, ka Krievijas uzbrukums kādai no Baltijas valstīm tuvāko gadu laikā ir neizbēgams.

Pētot iedzīvotāju viedokli par karu Ukrainā, aptaujā secināts, ka lielākā daļa – 63,6% – Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem, grib, lai Ukraina uzvar Krieviju karā.

Vairāk nekā puse – 56,3% – iedzīvotāju ir norādījuši, ka atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju, kas gan ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekš, kad šim apgalvojumam piekrituši 57,6% respondentu.

54,6% respondentu uzskata, ka palīdzot Ukrainai, mēs sargājam Eiropas Savienību (ES) no kara, 53,6% piekrīt, ka, palīdzot Ukrainai, mēs sargājam Latviju no kara. Šie abi ir jauni apgalvojumi, tāpēc nav salīdzināmi ar iepriekš veiktu pētījumu, norāda aptaujas veicēji.

Savukārt nedaudz mazāk nekā puse iedzīvotāju piekrīt tam, ka Ukraina var uzvarēt karā pret Krieviju – 47,7%. Arī šis ir jauns apgalvojums, kas iepriekš aptaujā nav bijis iekļauts.

Nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas – 44,7% – iedzīvotāju piekrīt tam, ka ir noguruši no ziņām par karu Ukrainā, negrib par to neko zināt. Būtiski – par 4,5 procentpunktiem – no 47,5% 2023. gada rudenī līdz 43% šā gada martā, samazinājusies uzticība Rietumvalstu mediju informācijai par karu Ukrainā.

Aptuveni divas piektdaļas – 39,% respondentu – piekrīt tam, ka, lai apstādinātu karu Ukrainā, ir gatavi pieciest cenu kāpumu, bet aptuveni desmitā daļa – 8,4% iedzīvotāju ir norādījuši, ka uzticas Krievijas valsts mediju informācijai par karu Ukrainā.

Attiecībā uz kara beigām Ukrainā un rīcību, kas to sekmētu, salīdzinoši visbiežāk (atbildes "pilnīgi atbalstu" un "drīzāk atbalstu") Latvijas iedzīvotāji atbalstījuši apgalvojumu, ka, lai beigtos karš Ukrainā, Rietumvalstīm ir jādara vairāk, lai palīdzētu šai valstij.

Apgalvojumam, ka Rietumvalstīm ir jānosaka stingrākas sankcijas pret Krieviju, piekrīt 56,3% respondentu, tam, ka Rietumvalstīm jāapgādā Ukraina ar visu tai nepieciešamo bruņojumu, lai tā padzītu Krievijas spēkus, piekrīt 56,2% aptaujāto, bet apgalvojumam, ka Rietumvalstīm ir jāpārtrauc jebkādi importa un eksporta darījumi ar Krieviju piekrīt 53,1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Apgalvojumam, ka Ukrainai un Krievijai ir nekavējoties jāsāk miera sarunas, jāiziet uz kompromisiem, piekrīt 51,9% respondentu, tam, ka Latvijai ir jāpārtrauc jebkādi importa un eksporta darījumi ar Krieviju – 50,9%.

Salīdzinoši retāk Latvijas iedzīvotāji piekrīt apgalvojumiem, ka Rietumvalstīm ir jāsūta savs karaspēks uz Ukrainu – tam piekrīt 24% aptaujāto, bet tam, ka Ukrainai ir jāatsakās no Krievijas okupētajām teritorijām, tostarp, Krimas, piekrīt 21,7%.

Jautājumā par rīcību, lai Ukrainā beigtos karš, iedzīvotāju viedokļos vērojamas būtiskas atšķirības atkarībā no sarunvalodas ģimenē, secināts aptaujā.

Iedzīvotāji, kuru ģimenē sarunvaloda ir latviešu valoda, salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā, uzskata, ka Rietumvalstīm ir jādara vairāk, lai palīdzētu Ukrainai, Rietumvalstīm ir jānosaka stingrākas sankcijas pret Krieviju, Rietumvalstīm jāapgādā Ukraina ar visu tai nepieciešamo bruņojumu, lai tā padzītu Krievijas spēkus, Rietumvalstīm ir jāpārtrauc jebkādi importa un eksporta darījumi ar Krieviju, Latvijai ir jāpārtrauc jebkādi importa un eksporta darījumi ar Krieviju, Rietumvalstīm ir jāsūta savs karaspēks uz Ukrainu.

Savukārt krievvalodīgie iedzīvotāji biežāk piekrīt tam, ka Ukrainai un Krievijai ir nekavējoties jāsāk miera sarunas, jāiziet uz kompromisiem, kā arī tam, ka Ukrainai ir jāatsakās no Krievijas okupētajām teritorijām, tostarp, Krimas.

Vislielākās atšķirības vērojamas viedoklī par to, ka Rietumvalstīm būtu jānosaka stingrākas sankcijas pret Krieviju: no iedzīvotājiem ar latviešu sarunvalodu ģimenē stingrāku sankciju pret Krieviju noteikšanu atbalsta 81%, bet no krievvalodīgajiem – 18%.

Kopumā atbildēs "pilnīgi piekrītu" un "drīzāk piekrītu" kopā ņemot nav vērojamas būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar 2023. gada pavasarī veikto pētījumu, vēsta aptaujas autori.

Aptauja liecina, ka par 8,1 procentpunktu pieaudzis Latvijas iedzīvotāju atbalsts Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai Latvijā. Lielākā daļa – 60,1% – Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem ir norādījuši, ka to atbalsta. Šis rādītājs būtiski pieaudzis – no 52% uz 60,1%, salīdzinājumā ar 2023. gada novembrī veikto pētījumi.

Nedaudz mazāk nekā puse – 46,5% – iedzīvotāju atbalsta Ukrainas uzņemšanu ES, kā arī Ukrainas uzņemšanu NATO. Tomēr, salīdzinot ar 2023. gada novembra pētījumu, iedzīvotāju īpatsvars, kuri atbalsta Ukrainas uzņemšanu NATO, ir būtiski krities – par 4,6 procentpunktiem – no 51,1% uz 46,5%.

Aptaujā par īpaši atzīmējamām dienām Latvijā, Krievijas karu Ukrainā, atbalstu Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai, Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES) un NATO, par drošības sajūtu militāra kara draudu kontekstā, uzticēšanos informācijas avotiem, šā gada martā telefoniski tika uzklausīti/anketēti 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Valsts budžetam tas izmaksāja 3110 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).