Nacionālā apvienība
Foto: LETA

Nacionālajai apvienībai (NA) draud valsts finansējuma zaudēšana uz gadu un prasība atmaksāt aģitācijā pārtērētos 210 000 eiro, ceturtdien raksta žurnāls "Ir".

Žurnāls akcentē, ka šī ir lielākā, bet ne vienīgā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atklātā nelikumība partiju finansēs Saeimas vēlēšanu gadā. KNAB konstatējis, ka 2022. gadā NA ir pārsniegusi politiskajai aģitācijai noteikto budžeta tēriņu limitu par 210 673 eiro, un gatavo lēmumu par šīs summas atmaksāšanu valstij.

Par šo pārkāpumu partijai arī draud valsts finansējuma zaudēšana uz gadu. Tie būtu 752 000 eiro, kas partijai gadā pienākas no valsts kases pēc sekmīgā starta 14. Saeimas vēlēšanās.

NA gan šiem KNAB secinājumiem nepiekrīt.

Žurnāls atgādina, ka nodokļu maksātāji ik gadu tērē prāvu summu – šogad 6,6 miljonus eiro, lai nodrošinātu partiju finansiālo neatkarību, taču šai naudai līdzi nāk strikti noteikumi. Partijas drīkst izlietot valsts finansējumu tikai trim mērķiem: biroju uzturēšanai, partijas saturiskajam darbam un politiskajai aģitācijai vai komunikācijai ar sabiedrību. Nevienai no izdevumu grupām nedrīkst tērēt vairāk par 60% no valsts finansējuma. Konkrēto limita summu katrai partijai KNAB aprēķina un publisko savā mājaslapā.

Tieši šo limitu NA pārsniegusi, vēlēšanu aģitācijai 2022. gadā iztērējot gandrīz 555 000 eiro, kaut gan limits bija 344 000 eiro. Kopumā NA togad no valsts saņēma 573 000 eiro, taču iztērēja krietni vairāk, jo tai bija līdzekļu atlikums no iepriekšējā gada vēl 183 000 eiro.

Piešķirto valsts finansējumu partijas drīkst iztērēt triju gadu laikā pēc saņemšanas, pretējā gadījumā tas jāatmaksā, akcentē "Ir".

Savukārt NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars rakstiskā atbildē "Ir" norāda, ka "NA ne tuvu nav pārtērējusi priekšvēlēšanu kampaņas tēriņu griestus, bet rīkojusies saimnieciski, iekrājot līdzekļus komunikācijai ar sabiedrību, lai tos izmantotu tad, kad paredzami lielākie tēriņi". Tas ļaujot vēlēšanu kampaņā atteikties no privāto ziedotāju lomas, kas ir viens no likuma galvenajiem mērķiem.

KNAB pārstāve Amīlija Raituma žurnālam atzīst, ka identisks pārkāpums partijai konstatēts jau 2021. gadā, tikai par mazāku summu — toreiz aģitācijas limits pārsniegts par 12 000 eiro. Par šo un vēl citiem pārkāpumiem partijai togad piemērots 500 eiro administratīvais sods.

Taču 2022. gadā pārkāpuma summa jau pārsniedz likumā noteikto 30 000 eiro slieksni, pēc kura nāk daudz bargāks sods — uz gadu jāaptur valsts finansējums.

KNAB šobrīd gatavo lēmumu, ar kuru partijai uzdos pretlikumīgi izlietotos valsts līdzekļus 210 673 eiro apmērā ieskaitīt atpakaļ valsts budžetā. Lai arī NA apšauba KNAB aprēķina metodiku, Raituma ir pārliecināta, ka pārkāpums konstatēts pamatoti.

Pēc šī lēmuma pieņemšanas KNAB arī atbilstoši likumam lems par valsts budžeta finansējuma izmaksas apturēšanu partijai uz vienu gadu.

Tāpat Dzintars žurnālam atzīst, ka partija gatava pierādīt savu taisnību tiesiskā ceļā, bet pie jebkura iznākuma NA darbību tas būtiski neietekmēšot.

Savukārt domnīcas "Providus" vadītāja Iveta Kažoka žurnālam saka, ka finansējuma apturēšana lielām partijām, kā NA, "tas nav katastrofāli, jo nākamajā gadā var iegūt joprojām". Turklāt partijām piešķirtais valsts finansējums ir "grandiozi liels". Piemēram, NA četros šīs Saeimas pilnvaru gados pienāksies kopumā trīs miljoni eiro.

NA nav vienīgā, kuras finansēs vēlēšanu gadā KNAB atklājis problēmas, bet citas partijas tikušas sveikā ar naudas sodu un brīdinājumu, raksta "Ir".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!