Mirušu cilvēku nauda kontos jāglabā 60 gadus – kopā šie kontu atlikumi Latvijā veido diezgan prāvu summu – vairāk nekā vienu miljonu eiro, ko finanšu iestādes ir gatavas ieskaitīt valsts budžetā, vēsta "360TV ZIŅneši".
Katru gadu Latvijā nomirst gandrīz 30 000 cilvēku. Mantojuma lietas radinieki uzsāk tikai trešdaļā gadījumu – pārsvarā tad, ja nelaiķim pieder kāds īpašums.
Latvijas Zvērinātu notāru padom priekšsēdētāja vietniece Ilze Metuzāle stāsta, ka, uzsākot mantojuma lietu pie zvērināta notāra, notāram tiek ļauta piekļuve kontu reģistram. "Notārs tur neredz summas, bet redz kontus. Un tad tiek veikts pieprasījums, lai uzzinātu, vai tur ir kaut kāda nauda, vai nav," viņa saka.
Problēma ir tajā, ka nelielas summas, kuru dēļ nav vērts maksāt par formalitāšu kārtošanu, mantinieki no kontiem nemaz neizņem. Bankās arī paliek nauda, par kuru mantinieki nezina, vai arī vientuļo cilvēku uzkrājumi.
Patlaban Latvijas bankās ir vairāk nekā 70 000 nelaiķu kontu, kuri nevienam nav vajadzīgi. Pēc likuma, tas viss ir jāglabā 60 gadus, un pēc tam bankas var naudu paņemt sev.
Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars saka: "Mums nešķiet, ka šī sistēma ir pareiza. Šis termiņš varētu būt arī mazāks, piemēram, pieci gadi. Un šī nauda nonāktu valsts kasē kā nevienam nepiederošie līdzekļi. Un bankām neliekas taisnīgi ieskaitīt šos līdzekļus savos ienākumos. Tie sagādā lielākas administratīvās izmaksas, lielākas ētikas dilemmas, nekā no tā ir ieguvumi finanšu iestādei."
Pašlaik Latvijā mirušo kontos glabājas vairāk nekā viens miljons eiro. Attiecīgo grozījumu pieņemšanas gadījumā šo naudu varētu ieskaitīt valsts budžetā un izmantot, piemēram, lai paaugstinātu pensijas. Finanšu ministrijā tiek gatavots jauns priekšlikums par bezsaimnieka kontu glabāšanas termiņa būtisku saīsināšanu un naudas ieskaitīšanu valsts labā.
Raidījuma veidotāji aicina vairāk par to skatīties video.