Aizliegums ārstiem pārvilināt pacientus ierobežo konkurenci, secina KP

2023. gadā KP uzsāka izvērtējumu par Latvijas Ārstu ētikas kodeksā iekļauto aizliegumu ārstiem pārvilināt pacientus no saviem kolēģiem.

KP secināja, ka šāds aizliegums var ierobežot konkurenci ārstniecības speciālistu vidū un liegt piedāvāt pacientiem kvalitatīvākus un pieejamākus pakalpojumus par labākām cenām. KP īstenoto pārrunu rezultātā Latvijas Ārstu biedrība koriģēja ētikas kodeksā iekļauto aizliegumu ar mērķi veicināt Latvijas Ārstu biedrības biedru savstarpējo konkurenci, vienlaikus nodrošinot pacientu drošību.

Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis skaidrojis: "Brīvo profesiju pārstāvji, piemēram, ārsti, zvērināti advokāti un notāri un citi speciālisti piedāvā pakalpojumus, pretī par to saņemot atlīdzību, turklāt šo profesiju pārstāvji uzņemas arī finansiālos riskus, kas saistīti ar minēto pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi brīvo profesiju pārstāvji ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības veicējiem un attiecīgi to rīcībai biedrību ietvaros ir jāatbilst konkurences tiesību normām, tajā skaitā, tie nedrīkst vienoties par konkurences mazināšanu tirgū. To apstiprina arī jaunākā tiesu prakse, Eiropas Savienības Tiesai šī gada janvārī nospriežot, ka brīvo profesiju pārstāvji ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem aizliegts vienoties ar cenām vai citādi ierobežot konkurenci tirgū."

KP atgādina, ka konkurences tiesību regulējums attiecas uz ikvienu subjektu, kurš veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no šī subjekta juridiskā statusa vai finansēšanas veida. Saimniecisku darbību veido jebkāda darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Līdz ar to profesionālajām biedrībām ir pienākums ievērot Konkurences likumā noteiktos pienākumus, kā arī ievērot aizliegumu vienoties, kur mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā iespējamās sekas par aizliegtas vienošanās pārkāpumiem, KP aicina profesionālajām biedrībām būt īpaši uzmanīgām un nepieņemt lēmumus vai neiekļaut nosacījumus iekšējos normatīvos, kas var nepamatoti kavēt biedru savstarpējo konkurenci.

KP redzeslokā arvien biežāk nonāk jautājumi par biedrību pieņemtajiem lēmumiem vai iekšējiem normatīviem. Ņemot vērā, ka biedrību rīcības novērtējums var būt pakļauts konkurences tiesību regulējumam, KP aicina biedrības savlaicīgi pārliecināties, ka to lēmumi vai iekšējie normatīvi nav biedru savstarpējās konkurences kavējoši vai ierobežojoši.