Šodien pie valdības ēkas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotā piketā pulcējas izglītības nozares darbinieki, lai iebilstu pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu pedagogu darba slodžu balansēšanai.
Iepriekš tika lēsts, ka piketā varētu piedalīties vismaz 2000 cilvēku.
Protestā pedagogi arī uzklausīja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), kura retoriski vaicāja, vai pedagogi maz zinot, par ko ieradušies strīdēties. "Vai jums algas nepalielināja? Vai jums nepalielināja minimālo tarifu? Kam nepalielināja, paceliet rokas! Neredzu rokas! Valdība ir pildījusi visu, ko esam apsolījuši," sacīja politiķe, kura uzsvēra, ka šobrīd valdībā netiek plānots neko pieņemt saistībā ar slodžu sadalījumu.
"Tas ir normāli, ka jūs paužat savu viedokli, taču ultimāti neveido normālu rezultātu," sacīja premjerministre.
Siliņa arī aicināja skolotājus uzticēties valdībai, taču šis aicinājums tika sagaidīts ar ūjināšanu no pedagogu puses.
Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga Siliņai uzsvēra, ka pedagogi nenāk ar ultimātu, bet ar lūgumu "nākt pretī" un turpināt sarunas, jo pašreizējais IZM piedāvājums esot vēl sliktāks, nekā līdz šim.
Turpretim izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) protestētājiem sacīja, ka viņa jau no paša sākuma teikusi, ka viņai ļoti svarīga bijusi izglītības kvalitāte. Šo viņas apgalvojumu pavadīja pedagogu ūjināšana un izsaucieni "kauns".
"Ir grūti tam noticēt, bet, ja skatieties uz to, uz ko esmu iestājusies [..] skolotāju algai jābūt 2500 eiro, tā ir mana pārliecība," pauda Čakša, atzīmējot, ka process ir pakāpenisks.
Piketa beigās apmēram 40 pedagogi devās uz Ministru kabineta ēku, cerot uzsākt sarunas, taču līdz pulksten 12.50 viņi nav tikuši tālāk par vestibilu.
Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga iepriekš akcentēja, ka vēlamais slodzes sadalījums katrai pedagogu grupai atšķiras. Piemēram, vispārējās izglītības skolotājiem būtu jānosaka slodzes sadalījums "60:40".
Lai arī arodbiedrība ir gatava kompromisiem, tā "kategoriski nepiekrīt" IZM piedāvājumam pāriet uz 40 stundu nedēļu kā pilnu pedagogu darba slodzi. Vanaga šādu nostāju skaidroja ar līdzšinējo pieredzi, kad skolotājiem samazinājušies ienākumi, palielinot stundu skaitu nedēļā. Tāpēc arodbiedrība rosina palikt pie 36 stundu darba nedēļas.
Savukārt IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku – 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.
Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.
Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
