Saeimā nodotie grozījumi aģitācijas likumā žurnālistiku pielīdzina reklāmai, bažījas LŽA

Kā portālu "Delfi" informēja LŽA, asociācijas ieskatā, ierosinātie grozījumi nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā.

Aģitācija ir politisko partiju un politiķu reklāma medijos vai citos formātos, kur partijas netraucēti aicina balsot un var izplatīt nekritiskus paziņojumus, reklamējot savu piedāvājumu.

Savukārt politiskās debates ir žanrs un formāts žurnālistikā. Debatēs diskusiju vada žurnālists, uzdod kritiskus jautājumus un liek atbildēt par saviem vārdiem. Savukārt politiķi, reaģējot uz jautājumiem, var paust savu viedokli un vēstījumus.

"Fundamentālā atšķirība balstās reklāmas un žurnālistikas nodalījumā, kas profesionālā mediju vidē tiek ievērota. Gluži kā Satversmē baznīca un valsts ir atdalītas, medijos, kur tiek ievēroti profesionāli standarti, tiek nošķirta reklāma un redakcionālais saturs," uzsver LŽA.

Kā uzsver asociācijā, ar šiem grozījumiem Latvija nonāktu vienā līmenī ar autoritāru valstu izpratni par mediju regulējumu un uzraudzību, apdraudot ne tikai žurnālistu iespējas izvēlēties atbilstošākos formātus un žanrus, bet arī graujot visas valsts tēlu Rietumu pasaules acīs.

LŽA aicina atsaukt iesniegtos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un risināt politiskā procesa valodas problēmu bez nevajadzīgas steigas un pārdomāti.

Ziņots, ka grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā izstrādāja Nacionālās apvienības (NA) un Apvienotā saraksta (AS) frakciju deputāti.

Ar grozījumiem likumā rosināts noteikt mainīt pantu par priekšvēlēšanu aģitāciju, tās skaidrojumā ietverot, ka aģitācija ir arī priekšvēlēšanu debates.

Tāpat ar likuma grozījumiem likumā rosināts noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā aģitācija veicama valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā.

Saeima ceturtdien, 23. maijā, vienojās minētos likuma grozījumus nodot izvērtēšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.