Visaktīvāk balsojuši Vidzemē, viskuslāk – Latgalē. Teksta tiešraides arhīvs

EP vēlēšanās no Latvijas kandidē 16 politiskie spēki. Par deviņiem EP deputāta krēsliem sacentīsies 271 kandidāts.

EP vēlēšanās kandidē politiskie spēki "Saskaņa", "Jaunā konservatīvā partija", "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Latvija pirmajā vietā", "Latvijas attīstībai", "Centra Partija", "Apvienība Jaunlatvieši", "Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija","Progresīvie", "Tautas varas spēks", "Kustība "Par!"", "Suverēnā vara", "Tauta. Zeme. Valstiskums.", Zaļo un Zemnieku savienība, "Jaunā Vienotība" un "Stabilitātei!".

No Latvijas uz EP kandidē 60,1% vīriešu un 39,9% sieviešu. Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi. Jaunākais kandidāts ir 21 gadu vecs, bet vecākais – 86 gadu vecs. 86% kandidātu ir ar augstāko izglītību, 11,4% ir vidējā izglītība, bet 2,6% – pamata izglītība.

183 kandidāti kā tautību norādījuši "latvietis/latviete", 20 ir krievu tautība, pa diviem – lietuviešu, poļu un ukraiņu, bet 61 kandidāts nav norādījis tautību.

Politiskajām partijām ir jāiegūst vismaz 5% vēlētāju balsu, lai tās tiktu ievēlētas EP. Centrālā vēlēšanu komisija EP ievēlētos deputātus paziņos svētdien, 9. jūnijā, pusnaktī.

Šajā EP vēlēšanās kopumā tiks ievēlēti 720 deputāti jeb par 15 vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.

2024. gada EP vēlēšanās visvairāk deputātu vietu – 96 – tiks Vācijai, kam seko Francija ar 81 vietu, Itālija – 76, Spānija – 61, Polija – 53, Rumānija – 33, Nīderlande – 31, Beļģija – 22, Grieķija – 21, Čehija – 21, Zviedrija – 21, Portugāle – 21, Ungārija – 21, Austrija – 20, Bulgārija – 17, Dānija – 15, Somija – 15, Slovākija – 15, Īrija – 14, Horvātija – 12, Lietuva – 11, Slovēnija – deviņas, Latvija – deviņas, Igaunija – septiņas, Kipra – sešas, Luksemburga - sešas un Malta – sešas.

Informācija EP mājaslapā liecina, ka sadarbībā ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību pārstāvjiem, EP deputāti izstrādā un pieņem jaunus likumus – sākot no ekonomiskās izaugsmes un cīņas pret nabadzību līdz pat klimata pārmaiņām un drošības jautājumiem.

Tāpat parlaments apstiprina ES budžetu un pārbauda, ​​kādiem mērķiem tas tiek lietots. Tas arī ievēlē Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, ieceļ amatā komisārus un pārliecinās, ka tie pilda savus pienākumus.

Pēc vēlēšanām ievēlētie deputāti uzsāks darbu pie politisko grupu izveides. Pirmajā plenārsesijā, kurā tiekas visi EP deputāti, jaunais parlaments ievēlēs priekšsēdētāju. Nākamajā sesijā parlaments ievēlēs jauno EK priekšsēdētāju un vēlāk izskatīs un apstiprinās EK komisārus.

Patlaban EK vada vācu politiķe Urzula fon der Leiena, kura paudusi gatavību vadīt EK arī nākamajā termiņā, tomēr to noteiks EP vēlēšanu rezultāti, proti, tas, kuri politiskie spēki tiks ievēlēti EP un kurus pārstāvjus ES dalībvalstis virzīs darbam EK.

Šajā sasaukumā EP darbojas vairākas politiskās grupas, no kurām lielākās ir Eiropas Tautas partija (ETP) ar 176 deputātiem un EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D) ar 139 deputātu vietām. Šīm politiskajām grupām seko "Renew Europe" ar 102 deputātiem, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa – 72, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa – 69, Identitātes un demokrātijas grupa – 49, Kreiso spēku grupa – 37, kā arī 61 pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts.

Nākamais EP sastāvs tiek prognozēts sadrumstalotāks.