Šī gada 3. jūnijā prokuratūra iesniedza protestu Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājai par šīs tiesas tiesneša Mārtiņa Tupureina rīcību, 28. maijā Latvijas tiesu portālā "Tiesas.lv" publicējot paziņojumu par Igora Kuzmuka nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, portāls "Delfi" uzzināja Ģenerālprokuratūrā.
"Delfi" jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas tiesa saņēma Kuzmuka lūgumu publiski informēt par viņa nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu no valsts amatpersonas puses, iesnieguma kopiju nosūtot izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.
Kuzmuks norādīja, ka 2024. gada 19. februāra TV raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" uz žurnālistes jautājumu par pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu Stukāns norādījis, ka ir pārliecināts, ka tā ir tiesas kļūda, gala rezultātā būs taisnīgs noregulējums, šeit jābūt notiesājošam spriedumam ar atbilstošu piespriesto sodu.
Savukārt tiesnesis secināja, ka Stukāns, būdams valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteicies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz Igoru Kuzmuku, tādēļ tiesa kā procesa virzītājs publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.
Prokuratūras ieskatā, Tupureina rīcība, publiski informējot par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, neatbilst Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteiktajam un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā paredzētajam.
Direktīvas mērķis ir veicināt tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā, nosakot kopējus minimālos noteikumus attiecībā uz nevainīguma prezumpcijas un tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā konkrētiem aspektiem. Atbilstoši Direktīvai dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tik ilgi, kamēr nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina saskaņā ar tiesību aktiem, publisko iestāžu publiskos paziņojumos un tiesu nolēmumos, ar kuriem netiek noteikts personas vainīgums, minētā persona netiek minēta kā vainīga. Tas neskar apsūdzības darbības, kas tiek veiktas, lai pierādītu aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu, vai procesuāla rakstura prelimināros nolēmumus, kurus pieņem tiesu vai citas kompetentās iestādes un kuru pamatā ir aizdomas vai apsūdzoši pierādījumi.
Konkrētajā gadījumā Stukāns kā apsūdzības uzturētāja iestādes vadītājs, sniedzot atbildes uz sabiedrību interesējošiem jautājumiem, faktiski sniedza objektīvu informāciju par kriminālprocesa virzību, proti, norādīja uz, prokuratūras ieskatā, pieļautu tiesas kļūdu un prokurora protestu, kas tiks iesniegts par tiesas nolēmumu, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Atbildot uz žurnālistes jautājumu par taisnīgu tiesas nolēmumu, ģenerālprokurors pauda prokuratūras redzējumu par galīgo nolēmumu šajā krimināllietā. Tādējādi ģenerālprokurors intervijas laikā nepauda nostāju par konkrētas personas vainu, bet gan pauda prokuratūras viedokli par krimināltiesisko attiecību noregulējumu konkrētajā lietā un iemeslu prokurora protesta iesniegšanai, skaidroja prokuratūrā.
Sabiedrības informēšana tās interešu aizsardzības vārdā par prokuratūras viedokli un prokurora protesta iesniegšanu vai neiesniegšanu par tiesas pasludināto nolēmumu krimināllietā, īpaši gadījumos, kad ir radīta plaša sabiedriskā rezonanse un personai inkriminētais noziedzīgais nodarījums saistīts ar valsts drošības apdraudējumu, nevar tikt uzskatīta par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu. Turklāt intervijā paustais par prokurora protesta iesniegšanu nolūkā panākt sprieduma atcelšanu nerada iespējamību turpmāka kriminālprocesa neobjektīvai norisei, jo prokurora protests konkrētajā krimināllietā tiks izskatīts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot iepriekš norādīto, prokuratūras ieskatā, tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteiktās prasības un, neizvērtējot personas iesniegumu pēc būtības, sniegusi nepamatotu paziņojumu par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.
Prokuratūra tiesas priekšsēdētājai iesniegtajā protestā lūdz atzīt tiesneša Mārtiņa Tupureina rīcību, 2024. gada 28. maijā Latvijas tiesu portālā publicējot paziņojumu par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, par nelikumīgu un atsaukt publicēto paziņojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
