Partijas nav pietiekami atklātas par deputātu kandidātiem un finansējumu, secina "Delna"

Biedrība maijā novērtēja 11 partiju vai partiju apvienību publicēto informāciju par vēlēšanu sarakstu kandidātiem, programmām un saņemto un izlietoto finansējumu. Novērtējumā iekļautas tās partijas un partiju apvienības, kas ieguva augstākos rezultātus pētījumu centra SKDS martā publicētajos partiju reitingos.

Partijas uzrādījušas viduvējus sniegumus un atklātības trūkumu gan par savu darbību, gan deputātu kandidātiem un partijas vēsturisko attīstību, secinājusi "Delna". Visaugstāko novērtējumu – astoņus no 13 punktiem – ieguva Jaunā konservatīvā partija (JKP), bet viszemāko jeb divarpus punktus – partija "Stabilitātei".

Partijas un partiju apvienības savas tīmekļvietnes izmanto kā vizītkartes, kur sevi popularizē. Vērtējot atsevišķi atklātību par sarakstu kandidātiem un programmām, augstāko sniegumu – piecus no septiņiem punktiem - ieguva Nacionālā apvienība (NA), "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS) un JKP. Zemāko sniegumu jeb pusotru punktu ieguva "Saskaņa".

Lielākoties partijas savās tīmekļvietnēs publicējušas informāciju par kandidātu sarakstu. Divu partiju – "Saskaņas" un "Stabilitātei" – tīmekļvietnēs ir pieejams daļējs kandidātu saraksts un izcelti redzamākie pārstāvji. "Delnas" ieskatā, šāda pieeja neļauj vēlētājam novērtēt sarakstu kopumā. Partijām tīmekļvietnē būtu jānorāda vismaz saite uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapu, lai vēlētājs var iepazīties ar visiem sarakstā iekļautajiem deputātu kandidātiem.

Tāpat tīmekļvietnē būtu jānorāda saziņas iespējas ar kandidātiem, piemēram, e-pasts, tālrunis vai sociālo tīklu profils. "Delna" norādīja, ka ikvienam vēlētājam jābūt iespējām kandidātam jautāt par nostāju konkrētos jautājumos vai atbalstītajiem lēmumiem, jo tā tiek veicināta deputātu kandidātu politiskā atbildība un atklātība. "Delna" secināja, ka tikai JKP ir norādījusi vismaz vienu saziņas kanālu katram kandidātam, bet pārējās partijas kontaktinformāciju ir norādījušas tikai daļai kandidātu.

"Delnas" ieskatā, vajadzētu norādīt arī kandidāta piederību konkrētai partijai, īpaši partiju apvienību gadījumā, lai vēlētājs var vērtēt viņa politisko pieredzi un izprast pārstāvētās vērtības. Vienlaikus secināts, ka tādas partiju apvienības kā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), AS un "Jaunā vienotība" (JV) partejisko piederību norādījušas tikai par kandidātiem, kas partijās ieņem vadošos amatus.

Visu partiju un partiju apvienību mājaslapās ir publicēti kandidātu līdzšinējās darbības apraksti, kas iekļauj informāciju par politiskajiem amatiem vai izglītību un profesionālo darbību. "Delna" secinājusi, ka tie ir veidoti labvēlīgi kandidātam, izceļ paveikto, taču neietver pilnīgu informāciju par agrāko darbību vai tā ir vispārīga. Līdzīgi esot ar sarakstu līderiem, piemēram, JKP deputātu kandidāta Tāļa Linkaita aprakstā ir minēts tikai viņa esošais amats. Arī Harija Rokpeļņa (ZZS) aprakstā ir minēts tikai ieņemamais amats, bet iztrūkst detalizētākas informācijas par viņu pašu.

"Delna" arī pētījusi, vai partiju un partiju apvienību tīmekļvietnēs pieejams programmu arhīvs, vismaz no 14.Saeimas vēlēšanām. Secināts, ka aktuālās EP vēlēšanu programmas ir ievietojuši visi saraksti, izņemot "Saskaņu". "Delna" izcēlusi "Progresīvos", kuri piedāvā noklausīties programmu audio formātā, jo tā ikviens interesents var izvēlēties sev ērtāku variantu, tostarp cilvēki ar redzes traucējumiem.

Par partiju vai partiju apvienību iekšējiem procesiem vēlētājiem parasti ir grūti uzzināt, tāpēc jāveido izpratne, kā notiek lēmumu pieņemšana, veidojot kandidātu vēlēšanu sarakstus un veidojot programmu, atzīmēja "Delna". Secināts, ka visās partiju tīmekļvietnēs pieejama ļoti ierobežota informācija, un tā atrodama vien statūtos, ko publicējušas tikai NA, JV, "Saskaņa", "Progresīvie", LA un "Latvija pirmajā vietā" (LPV).

Savukārt jautājumā par partiju finansējumu augstāko sniegumu - trīs no sešiem punktiem - ieguva JKP, bet divarpus punktus ieguva NA un LPV. Neviena no partijām nav publicējusi informāciju par valsts budžeta finansējuma apjomu un partijas kopējā finansējuma izlietojumu.

Gandrīz nevienā tīmekļvietnē nav norādīts partiju biedru skaits. Lai arī informāciju var atrast Uzņēmumu reģistra datubāzēs, "Delna" aicināja tīmekļvietnēs ievietot vismaz saiti, norādot, kur informāciju meklēt, citādi vēlētājs līdz tai var arī nenokļūt.

Kā norāda "Delna", zinot biedru skaitu, var izprast, cik līdzekļu ir pieejami katram biedram. Informācija par biedra naudām arī ļauj identificēt gadījumus, kad atsevišķi cilvēki ar maksājumu palīdzību cenšas palielināt savu ietekmi organizācijā.

"Delna" pozitīvi novērtējusi JV, kas atsevišķā rindkopā pie sadaļas "Par mums" pieminējusi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāzē ir pieejama informācija par ieņēmumu, izdevumu deklarācijām, gada pārskatiem, ievietojot saiti uz attiecīgo lapu. Publicēta saite arī uz partiju biedru naudu, dāvinājumu un ziedojumu datubāzi. Citās mājaslapās informācija par to, kā veidojas politiskās organizācijas finansējums, ir atrodama tikai statūtos, bet nav norādīti konkrēti dati.

"Delna" aicina vēlētājus izmantot dažādus publiski pieejamos informācijas avotus, piemēram, Valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzi, KNAB datu bāzi par partiju ziedojumiem, dāvinājumiem, biedra naudām, Uzņēmumu reģistra reģistru par biedru skaitu partijās, lai iepazītu tuvāk gan partijas, gan to biedrus.

Tāpat vēlētājiem būtu jāpievērš uzmanība skaļākajiem viedokļiem un skandāliem, kas raksturo partijas uzskatus par plašākai sabiedrībai aktuālām tēmām, piemēram, jautājumos par pandēmiju, Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas ekonomiku. Uzmanību vajadzētu pievērst arī "šaubīgām, prettiesiskām darbībām" gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kas saistāmas ar partiju vai atsevišķiem tās biedriem, piemēram, iepirkumu jomā, norāda "Delna".