Lai veiksmīgi īstenotu projektu "Liepāja - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027.gadā" ("Liepāja 2027") Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldību vadītāji aicina nodrošināt starptautiskos lidojumus no Liepājas lidostas, informēja "Liepāja 2027" sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.
Otrdien Kultūras ministrijā (KM) notikušajā "Liepāja 2027" pārraudzības padomes sēdē gan Liepājas mērs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija"), gan Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS) uzsvēra, ka ir nepieciešami starptautiskie savienojumi ar Liepājas lidostu, lai veicinātu starptautisko sadarbību un nodrošinātu tūristu plūsmu.
Liepājas mērs akcentēja, ka "Liepāja 2027" nav tikai lokāls vai reģionāls projekts, bet nacionāla līmeņa iespēja stiprināt kultūras sektoru, valsts tēlu un ietekmi uz ekonomiku, attīstīt infrastruktūru, uzlabot savstarpējo sadarbību nacionālā un starptautiskā līmenī.
"Šodienas pārraudzības padomes sēde parādīja, ka tā nav vien mana, bet arī visu padomē iesaistīto pušu pārliecība, kas ļauj mums virzīties uz nospraustajiem mērķiem kā vienotai komandai," atzina Ansiņš.
KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule aģentūru informēja, "Liepāja 2027" pārraudzības padomes pirmajā sēdē apstiprināts padomes nolikums, kurā definētas padomes funkcijas un uzdevumi. Galvenie padomes uzdevumi ir pārraudzīt projekta saturu un finanšu izlietojumu, sasniegtos rezultātus, piešķirtā valsts budžeta līdzfinansējuma izlietojumu, sniegt ieteikumus par dažādiem projekta sagatavošanas un īstenošanas jautājumiem, nodrošināt informatīvo saikni starp Liepājas, Dienvidkurzemes novada un Kuldīgas novada pašvaldībām, Ministru kabinetu, valsts institūcijām, citām pašvaldībām, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām ar projektu saistītajos jautājumos.
Padome uz sēdi sanāks ne retāk kā divas reizes gadā un reizi gadā iesniegt Valsts prezidentam ziņojumu par sasniegto projekta plānošanas un ieviešanas pārraudzībā. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
Padomes priekšsēdētāja ir kultūras ministre, padomes sastāvā ir finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, ārlietu ministre, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre, satiksmes ministrs, Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs, Liepājas mērs, Dienvidkurzemes novada un Kuldīgas novada pašvaldību vadītāji un sabiedriskās politikas centra "Providus" direktors.
KM pārstāvji sēdē informēja, ka Tiesību aktu projektu portālā starpinstitūciju saskaņošanai iesniegts informatīvais ziņojums "Par valsts līdzfinansējumu "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" projekta īstenošanai". Pēc saskaņojumu saņemšanas ziņojumu paredzēts izskatīt Ministru kabineta sēdē un apstiprināt turpmākajos trīs gados nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru projekta pilnvērtīgai realizācijai.
Savukārt "Nodibinājums Liepāja 2027" sēdē informēja par 2024. gadam piešķirtā finansējuma ieguldījumu, kā arī plāniem tā apguvei līdz gada beigām.
Programmas "Liepāja - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" īstenošanas sagatavošanai šogad piešķirti valsts budžeta līdzekļi 490 000 eiro, par ko KM noslēgusi līgumu ar Liepājas Kultūras pārvaldi.
Kā vēstīts, no KM sagatavotā informatīvā ziņojuma, kas pieejams Tiesību aktu portālā, izriet, ka valdība varētu lemt par 10 miljonu eiro piešķiršanu projekta "Liepāja 2027" nodrošināšanai.
Projekta "Liepāja 2027" programmu veido projektu kopumi. Tos rosinājušas vietējās kultūras organizācijas un dažādi sadarbības partneri. Programmas mākslinieciskā vadītāja organizējusi darbu pie projektu kopumu izstrādes.
Ņemot vērā koncepciju "(ne)miers", radīta piecu līniju programma ar 28 projektu kopumiem, lai runātu par problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā. Iecerēts, ka kopā projekta "Liepāja 2027" programmu veidos vairāk nekā 500 dažādu notikumu.
KM norāda, ka kultūras galvaspilsētas pasākuma rīkošana ir pilsētvides atjaunošanas un attīstības katalizators. Piemēram, aplēses liecina, ka katrs Monsā, Beļģija, ieguldītais publiskā finansējuma eiro Beļģijas ekonomikai radīja 5,5 eiro atdevi. Savukārt Marseļa, Francijā, piesaistīja rekordlielu apmeklējumu - 11 miljonus tūristu.
Projekta "Liepāja 2027" kopējie plānotie izdevumi laika periodam no 2022. līdz 2027. gadam ir 22,4 miljonu eiro, bet laika periodā no 2025. līdz 2027. gadam – 20,9 miljoni eiro. Ja tiks piešķirts valsts finansējums 10 miljonu eiro apmērā, tad no šīs summas 2025. gadā iezīmējami 1,8 miljoni eiro, 2026.gadā – 3,5 miljoni eiro, 2027.gadā – 4,6 miljonu eiro apmērā. Finansējumu plānots izmantot kultūras programmas īstenošanai, izdevumiem valsts institūcijām saistībā ar pasākuma nodrošināšanu, administrēšanai, monitoringam un izpētei, kā arī Latvijas tēla stiprināšanas kampaņas nodrošināšanai.
