Plusiņu un svītrojumu līderi – kas patika, un kas nepatika Latvijas EP vēlētājiem

Visvairāk svītrojumu Latvijas vēlētāji bija atvēlējuši bijušajam Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam, kuru no saviem vēlēšanu biļeteniem izsvītroja 33 907 "Jaunās Vienotības" vēlētāju. Otrā vietā ierindojās viņa partijas biedrs Jānis Reirs, kurš saņēma 17 825 svītrojumus. Trešajā vietā šajā "anti topā" ierindojas Nacionālās apvienības politiķis Kaspars Gerhards, kuram "mīnusiņu" savos vēlēšanu biļetenos ielika 15 832 cilvēki.

Savukārt "plusiņos" pirmajā vietā ir JV pārstāvis Valdis Dombrovskis, kuram pozitīvo krustiņu ievilka 91 873 vēlētāju. Viņam seko Roberts Zīle, kuru ar plusiņu atbalstīja 68 224 vēlētāji, bet trešā vietā ierindojas Sandra Kalniete, kurai plusiņu ievilka 55 176 nobalsojušo.

Atgādinām, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās divus mandātus ieguvušas partijas "Jaunā Vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA), izriet no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotajiem provizoriskajiem rezultātiem.

Pa vienam mandātam vēlētāji piešķīruši "Apvienotajam sarakstam" (AS), "Latvija pirmajā vietā" (LPV), "Latvijas attīstībai" (LA), "Progresīvajiem" un "Saskaņai".

No JV EP ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete. No NA EP mandāts ticis Robertam Zīlem un Rihardam Kolam.

LPV šajā sasaukumā pārstāvēs Vilis Krištopans, bet "Saskaņu" – Nils Ušakovs. No LA EP atgriezīsies Ivars Ijabs, bet AS mandāts ticis tviterkonvoja izveidotājam Reinim Pozņakam, savukārt bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pārstāvēs "Progresīvos".

Par JV savu balsi atdeva 25,7% vēlētāju, par NA – 22,08%. Savukārt par LA nobalsoja 9,36% balsujošo, toties par AS balsoja 8,18%.Turpretim par "Progresīvajiem" nobalsoja 7,42%, kamēr par "Saskaņu" – 7,14% nobalsojušo. Pēdējā partija, kas tika EP bija LPV, par kuru savu balsi atdeva 6,16% vēlētāju.

Savukārt viszemākais vēlētāju atbalsts bija politiskajai kustībai "Par!", kuru atbalstīja vien 1652 jeb 0,32% balsotāju. Viņiem ar 0,34% seko politiskā kustība "Tautas varas spēks". Trešie no beigām ir "Tauta. Zeme. Valstiskums", kurus atbalstīja 0,58% vēlētāju, savukārt "Jauno konservatīvo partiju" atbalstīja 1,50% vēlētāju.

"Centra partija" saņēma 1,72% vēlētāju atbalstu, bet "Stabilitātei" uzticējās 1,98% nobalsojušo. Apvienību "Jaunlatvieši" atbalstīja 2,13% vēlētāju, bet Zaļo un zemnieku savienību izvēlējās 2,28%. Kā pēdējie aiz strīpas palika "Suverēnā vara", par kuriem nobalsoja 2,62% vēlētāju.

Šajā EP vēlēšanās kopumā tiks ievēlēti 720 deputāti jeb par 15 vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.

2024. gada EP vēlēšanās visvairāk deputātu vietu – 96 – tiks Vācijai, kam seko Francija ar 81 vietu, Itālija – 76, Spānija – 61, Polija – 53, Rumānija – 33, Nīderlande – 31, Beļģija – 22, Grieķija – 21, Čehija – 21, Zviedrija – 21, Portugāle – 21, Ungārija – 21, Austrija – 20, Bulgārija – 17, Dānija – 15, Somija – 15, Slovākija – 15, Īrija – 14, Horvātija – 12, Lietuva – 11, Slovēnija – deviņas, Latvija – deviņas, Igaunija – septiņas, Kipra – sešas, Luksemburga - sešas un Malta – sešas.