Jo vairāk valodu bērns pakāpeniski apgūst agrīnā vecumā, jo tas ir labāk no viņa attīstības viedokļa, otrdien Satversmes tiesas (ST) sēdē, kurā tiek skatīta lieta par normām, kas noteic izglītības iegūšanu privātās izglītības iestādēs tikai latviešu valodā, sacīja pieaicinātās personas statusā uzklausītā attīstības psiholoģijas doktore Anika Miltuze.
Pēc viņas teiktā, smadzeņu struktūras, kas piedalās valodā un rūpējas par to, lai mēs varētu runāt dažādās valodās, savu attīstības ceļu sāk vēl pirms pusotra – divu gadu vecuma. Šīs sinapses attīstās jau tai laikā, kad bērns zīdaiņa vecumā attīstās ģimenē. Aizejot uz pirmskolu pat tik agrā vecumā un nokļūstot valsts valodas plūsmā, ģimene un tajā lietotā valoda jau nekur nepazūd.
Šajā vecumā bērns nemācās valodu akadēmiski, bet gan apgūst ļoti viegli – atrodoties valodas vidē, bērns "uzsūc" šo valodu. Tie bērni, kuriem ir dažādas attīstības vides, kuri ir bilingvāli, ir ieguvēji. Līdz ar to ir kļūdaini domāt, ka pirmsskolā vajadzētu turēties pie vienas valodas un tikai pakāpeniski sākt apgūt nākamās, jo bērna smadzenes ir gatavas "uzsūkt" valodu, kas ir konkrētajā vidē.
Tāpēc Miltuze aicināja uz konkrēto jautājumu skatīties no bērna attīstība viedokļa – agrīnajā vecumā, ja vienlaicīgi tiek apgūtas divas vai pat trīs valodas, bērnam, viņa attīstībai, tas ir labāk.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
