Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību paredz tiesības uzbrukt leģitīmiem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, sarunā ar žurnālistiem pirms NATO Austrumu flanga dalībvalstu samita Rīgā atklāja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš teica – ja Ukrainai šādu tiesību nebūtu, tad tā faktiski cīnītos ar vienu aiz muguras aizsietu roku.
NATO Austrumu flanga valstu samits jeb tā dēvētais Bukarestes devītnieks (B9), kas tika izveidots 2015. gadā kā platforma Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas valstu pārstāvju apspriedēm. Šogad gan Ungāriju un Slovākiju pārstāvēja vēstnieki nevis augstākās amatpersonas.
NATO Austrumu flanga valstu samitu mērķis ir īsi pirms NATO samitu norises koordinēt valstu nostājas NATO Austrumu flanga drošībai un aizsardzībai būtiskos jautājumos.
Ungāriju pārstāv vēstnieks – NATO dalībvalstis tur nesaskata problēmu
Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, vai tas, ka Ungāriju šajā samitā nepārstāv prezidents Tamāšs Šujoks, bet gan Ungārijas vēstnieks Latvijā, neraida zināmus signālus par NATO stabilitāti, Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka Ungārija ir daļa no procesa un tiek pārstāvēta.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv